Jām, ir pagājis mazs laiciņš kopš mana pēdējā ieraksta. Nezinu kāpēc, bet esmu padevusies slinkumam. Ienāku palasu, kaut ko iekomentēju un pazūdu. :D Bet tā nu ir, kad laika ir tik cik viņa ir , tad slinkums ņem virsroku. Un arī tā visu laiku liekas, ko tad jaunu diez varētu šeit uzmest. Nu neteikšu, kad nav nekas jauns, bet drīzāk - ne pietiekami svaigs. Ar mums viss tā pa vecam. Bet ja nu tādus pasvaigākus nieciņus, tad manai pekai ir alerģija. No sākuma pat īsti nesapratu - ko velns esmu tādu devusi. Bet tad jā, pēdējais ēdien pēc kā parādījās pleķainie vaigi bija - Hipp biezenis - Burkāns ar kartupeli! Neko citu jaunu neesmu devusi, viss pa vecam, izņemot to burkānu. Nu johaidi, negribēju jau savai mazajai piespēlēt to alerģiju :( Visu laiku nekā nebija, vēl nesen iekomentēju forumā un tā teikt ''palielījos'', ka mums nav nekādu alerģiju. Vot, še tev bija - nav alerģiju. Ir gan un vēl šodien mūsu papiņš sašļuka atnākot no nakts maiņas darbā un ieraugot meitiņas seju. Bet šodien jau ir daudz labāk, salīdzinot ar vakardienas sarkanvaidzīti. Tātad burkānu biezeni ''izlādēju'' ārā atkritumos, ja nav tad nav.
Bet kas saistās ar mazās attīstību. Nu iet mums diezgan labi. Ja agrāk pirms miega niķojās un brēca, tad nu jau kādu laiku tas mums ir aizstāts ar velšanos, celšanos, smiešanos un ķiķināšanu, kā arī visādu skaņu veidošanu. Tā jau man šķiet pat labāk. Mazu brīdi papriecājas un acis veras ciet, muguras glaudīšana un mazā ir atlūzusi. Un zobiņi! Jā, tie mums apakšā ir abi divi. Un joprojām, visai mierīgi pārdzīvojam šo zobu laiku. Bet nu neiztiekam arī bez zobu gela. Tas padara vēl vieglāku dienu un nakti. Nezinu, vai tiešām 100% palīdz, jo vispār jau nav problēmu, bet laikam jau kaut cik palīdz gan. :)
Bet tādas jaunas aktivitāšu ziņas noteikti būs citreiz, tad kad būs paveikts kaut kas jauns :)
Arī kādu bildīti pielikšu :)) Tā mums iet un ir gājis.
rakstīšdanas kūtrums mēdz piemeklēt ikvienu blogotāju, arī man tas uzmetās pagājšnedēļ. No vienas puses - ikdiena joprojām ir paraiba, no otras - tieši tāpēc arī netīkas reizēm rakstīt - nezini, vai iesākto pabeigsi (jo uzmodīsies un uzmanību prasīs bērns), un brīžiem liekas - nu nekas TĀDS jau mums ar nenotiek, ko es te par sīkumiem malšu. Ja nevaru par to pastāstīt pietiekami interesanti, tad labāk nesāku - cienot savu lasītāju. :D Par zobiņiem - pēc man pieejamās informācijas (uklītes laikos uzkrātās), ar pirmajiem zobiem tiešām var nebūt lielu problēmu, bet jo tālāk, jo sāpīgāk. Taču - bērni ir dažādi, un var jau būt, ka jums zobu nākšana tā arī nekļūs par vērā ņemamu problēmu ;)
Gribēju rakstīt to pašu ko maaspuuc..tiešām pirmie 2 zobi no visiem 16gab, kas jau ir Gustava mutā iznāca viegli un nemanot. Tad nāca 6 gab reizē un vienīgais simptoms bija caureja 6 nedēļu garumā :( cīnijos ar dzirdināšu, vairākas reizes pat braucu uz slimnīcu gan Jelgavā, gan Rīgā jo nezināju, kas notiek, bet nekur mūs pretī neņēma. Bet kad nāca pēdējie 8 gab reizē, tad gan dabūju pa pilnu programmu - 4 negulēti mēneši, niķigi, stiķi un kašķi, puņķi bez iemesla un klepus,kas nepāriet pat pēc antibiotiku kursa, bet dienā,kad izlīda pēdējais zobs viss kā ar roku noņemt :)
Vai dāmas, jūs mani nomierinājāt :D Vispār jau dažādi stāsti dzirdēti arī par pirmajiem diviem zobiem. Baidīja jau arī pats sākums, ka būs traki, bet nē, pirmie divi mierīgi. Kas būs ar nākamajiem, to gan nezinu, bet ceru uz to labāko :)
rakstīšdanas kūtrums mēdz piemeklēt ikvienu blogotāju, arī man tas uzmetās pagājšnedēļ. No vienas puses - ikdiena joprojām ir paraiba, no otras - tieši tāpēc arī netīkas reizēm rakstīt - nezini, vai iesākto pabeigsi (jo uzmodīsies un uzmanību prasīs bērns), un brīžiem liekas - nu nekas TĀDS jau mums ar nenotiek, ko es te par sīkumiem malšu. Ja nevaru par to pastāstīt pietiekami interesanti, tad labāk nesāku - cienot savu lasītāju. :D Par zobiņiem - pēc man pieejamās informācijas (uklītes laikos uzkrātās), ar pirmajiem zobiem tiešām var nebūt lielu problēmu, bet jo tālāk, jo sāpīgāk. Taču - bērni ir dažādi, un var jau būt, ka jums zobu nākšana tā arī nekļūs par vērā ņemamu problēmu ;)
Vai dāmas, jūs mani nomierinājāt :D Vispār jau dažādi stāsti dzirdēti arī par pirmajiem diviem zobiem. Baidīja jau arī pats sākums, ka būs traki, bet nē, pirmie divi mierīgi. Kas būs ar nākamajiem, to gan nezinu, bet ceru uz to labāko :)
Mani gan dāmas it nemaz nenomierināja. Astoņi zobi manai jaunkundzei jau ir, pārējie vēl kavējas. Līdz šim esam tikušas cauri ar nelielām iesnām zobu nākšanas laikā. Skepter rakstītais mani satrauc :D
mana pieredze ar zobu nakshanu - 1ais naca ar nelielu temp (un protams,tieshi ieplanotaja kristibu dienaa), parejie reizem visi tik ar nelielu nemieru naktiis (t.i., vajadzeja vecaku gultaa tikt, tad atkal guleja talak). taa ka pieredzes dazhadas! (tas taa, optimismam :) )
Smereju Robertam deguna smeri. Roberts jokodamies saka, ka apedishot to. Es jokojos lidzi un atbildu, ka tad mums nebus vairs deguna smeres. Uz ko Roberts: "Es tachu tikai jokojos. Esmu joks-spoks!"
Par zobiņiem - pēc man pieejamās informācijas (uklītes laikos uzkrātās), ar pirmajiem zobiem tiešām var nebūt lielu problēmu, bet jo tālāk, jo sāpīgāk. Taču - bērni ir dažādi, un var jau būt, ka jums zobu nākšana tā arī nekļūs par vērā ņemamu problēmu ;)
taa ka pieredzes dazhadas! (tas taa, optimismam :) )
Lai atstātu komentāru, lūdzu ielogojies!