Un - jāsauc neatliekamā medcīniskā palīdzība.

Ja bēbītim ir ļoti slikti, viņš kļūst kluss, mierīgs un apātisks.

Atūdeņošanās jeb dehidratācija ir organisma šķidruma (arī sāļu) zaudējums. Jo bērniņš mazāks, jo ātrāk zaudē šķidrumu. Tas tādēļ, ka maza bērna organisma šūnās ir ap 80% ūdens, un, jo organismā ūdens vairāk, jo lielāka iespēja tam ātri izžūt. Kad mazais zaudē šķidrumu un nespēj to uzņemt atpakaļ tik daudz, cik zaudēts, organisms patiešām izžūst – šūnas un asinsvadi iztukšojas, asinis sabiezē. Bērniņam tiek traucēta asins cirkulācija, viņš nepietiekami saņem skābekli, tāpēc mazajam kļūst vēsas rociņas un kājiņas, āda kļūst pelēka. Atūdeņošanās mazulim ir bīstama, jo var sākties gan iekšējo orgānu, piemēram, nieru, darbības traucējumi, gan smadzeņu tūska un iespējams pat letāls iznākums.

Visbiežāk atūdeņošanos izraisa vemšana un caureja. Īpaši bīstama ir vemšana, jo tās laikā mazais zaudē arī sāļus, kas nepieciešami normālai organisma funkcionēšanai. Zīdainis var vemt, ja saķēris kādu vīrusu vai infekciju, piemēram, rotavīrusu. Bet var vemt arī paaugstinātas ķermeņa temperatūras dēļ, ja nepanes kādu ēdienu. Ja bērns vemj vienu divas reizes dienā, tad parasti atūdeņošanās nesākas. Ja mazais vemj bieži vai izvemj uzreiz visu, ko apēdis, var atūdeņoties pat dažu stundu laikā. Līdzīgi ir ar caureju – ja vēderiņš ir šķidrāks pāris reizes dienā – nekas, bet, ja zīdainim (īpaši pirmajos trīs mēnešos) vēders iziet ūdeņains un šķidrs daudzas reizes dienā un pat vairākas dienas, tas jau ir bīstami. Ja mazulim ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, atūdeņošanās var notikt vairākas dienas, jo tad šis process notiek lēnām, pakāpeniski.

 

Kad jādodas uz slimnīcu?

Ja bērns jūtas slikti, viņam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, viņš ir čīkstīgs, niķīgs, sejiņa kļūst pelēka, viņam slāpst, jādodas uz slimnīcu. Speciālisti novērojuši – kamēr bērns raud, kliedz, protestē, tikmēr viss ir vēl normāli. Bet, ja bērnam ir ļoti slikti, viņš kļūst kluss, mierīgs, apātisks, viņam viss ir vienalga. Tad nereti vecāki maldīgi nodomā, ka ļaunākais jau garām. Bet tieši tad nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Bērnu uz slimnīcu var vest vecāki paši, var saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Slimnīcā uzņemšanas nodaļā novērtē bērniņa veselības stāvokli, veic analīzes. Vēnā ieliek plastmasas katetru (tā nav adata, kā reizēm vecāki domā) un uzliek sistēmu – iepilda mazajā šķidrumu caur vēnu. Tas nav vienkāršs ūdens, bet var būt gan fizioloģiskais šķīdums, gan kāds cits ārstnieciskais šķīdums, kura sastāvu nosaka ārsts. Ja bērnam tikai sākusies atūdeņošanās un nekas cits nopietns nekaiš, viņam ievada šķidrumu un mazais var doties mājās. Parasti pēc šķidruma uzņemšanas bērns dažu stundu laikā atplaukst, apstājas vemšana, pazeminās temperatūra, mazais sāk čurāt. Ja pēc sistēmas viņš nejūtas labāk vai analizēs atklāj vēl kādu vainu, mazulis var nonākt infekciju vai kādā citā nodaļā, kur turpina ārstēšanu.

Teksts: Dace Rudzīte

Foto: Ieva Andersone


Konsultēja VIJA RIMŠA, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste.