Un - beidzot atklāsim mazu noslēpumu - viena no skolas dibinātājām ir www.mansmazais.lv blogu autore Tīna. Ja lasi viņas blogu, lieliski zini, ka Tīnas bērniem vēl līdz skolai jāpastiepjas augumā un vecumā vairākus gadus. Ir vecāki, kuri negaida, ka viņu vietā kāds kaut ko nokārtos, bet rada saviem bērniem skolu paši. kaut bērni vēl tajā skolā iet tikai mammai līdzi:)

Vēlam veiksmi jaunās skolas visem 13 bernu vecākiem, dibinātājiem un pedagogiem.

Sīkāk par to, kā tapa brīvā skola šoruden lasi MANS MAZAIS  septembra numurā!


Kas ir brīvā jeb vecāku iniciatīvas skola?

Pirmkārt, šīs skolas tiek dibinātas pēc vecāku iniciatīvas. Tas nozīmē, ka vecāki ir gatavi uzņemties atbildību par savu bērnu izglītības kvalitāti, meklē atbilstošus skolotājus un paši iesaistās bērnu izglītošanā, brīvā laika un sociālās dzīves organizēšanā, bet nepieslienas vienam konkrētam reformpedagoģijas virzienam. Otrkārt, lielākā daļa šo skolu rodas kā reakcija pret parasto valsts skolu autoritatīvo, normatīvo mācīšanas stilu.

Latvijā lielākā daļa valsts skolu vēl joprojām praktizē normatīvās pedagoģijas principus, kas nekādi nav samērojami ar laikmeta garu. Pamats šaubām, iespējams, meklējams tajā, ka bērnam, pārejot no alternatīvās skolas uz parasto masu skolu, pirmajā gadā ir grūti adaptēties – viņus parasti šokē lielais troksnis, atšķirīgā attieksme, saraustītais stundu saraksts, daudzo priekšmetu skolotāju dažādās prasības, testēšanas sistēma un vērtējums ballēs.

Pēc vairāku gadu ilgušām diskusijām par esošās vispārējās skolas nespēju bērnus izglītot citādi ir saausījušies arī vecāki Latvijā. Idejas par jaunām alternatīvajām skolām šoruden birst kā no pārpilnības raga – top skolas Jelgavā un Tukumā, arī Siguldā un Ikšķilē.

«Vispirms devāmies aplūkot, ko un kā dara citi, – Ādažos apmeklējām valdorfa skolu, Drustos – tautskolu 99 balti zirgi. Tas deva priekšstatu, kā arī uzmundrinājumu, ka tā ir reāla iespēja, nevis tikai sapnis!» stāsta Kristīne Liberta, viena no Ikšķiles brīvās skolas dibinātājām. «Satiekot domubiedrus, apmainoties ar idejām, uzzinājām ļoti daudz vērtīgas informācijas, arī sapratām, kāpēc bieži jaunas idejas tiek nocirstas saknē, – tik bieži mums jāklausās, ka esam avantūristes, nesaprotam, ko darām, bāžam galvu cilpā utt. Acīmredzot arī tās ir mūsu izglītības sekas – nevis uzslavēt, bet norāt, nevis atbalstīt iniciatīvu un piedalīties, bet sēdēt katram savā kaktiņā un burkšķēt.»

Šoruden skola Ikšķilē sāks darboties kā akreditētās Drustu tautskolas 99 balti zirgi Ikšķiles filiāle. Skolai un tās direktoram Ojāram Rodem ir jau 18 gadu darbības pieredze, tāpēc, veidojot Ikšķiles skolu, nebūs jāizgudro ritenis no jauna. Ieinteresēto vecāku vidū ir gan izglītoti pedagogi, kuriem ir tiesības strādāt par skolotājiem, gan atbalstītāji, kuri gatavi gan aizvest bērnus mājās uz attālākiem novada nostūriem, gan nodrošināt pieskatīšanu pēcpusdienās, kamēr citi vecāki vēl strādā. «Katru reizi, vecākiem sapulcējoties, savstarpēji apmainoties ar domām, atrodam gan jaunus skolotājus, gan sadarbības partnerus, turklāt, lai nodibinātu skolas filiāli, pirmajā gadā varam sākt kaut ar pieciem skolniekiem!»

«Ikšķiles īpatnība ir tā, ka tā atrodas tuvu Rīgai, tāpēc lielākā daļa šeit dzīvojošo strādā Rīgā,» stāsta Kristīne. «Arī bērnus grib sūtīt smalkajās Rīgas skolās. Bet kāpēc bērnus vest uz skolu citur, ja skolu var atvērt pie mājām? Tikai skolā ar nelielu bērnu skaitu iespējama individuāla attieksme, kā arī tāds mācību process, kur priekšmeti tiek integrēti un bērnam kļūst skaidrs – kāpēc viņam tas vispār ir jāmācās?»

Protams, ikšķilietes ļoti cer uz pašvaldības atbalstu, jo likumdošana paredz, ka tieši šādas iniciatīvas ir jāatbalsta vietējai pašvaldībai.

Iemesls, kāpēc šādu skolu neveido kā maksas privātskolu, kuru apmeklētu tikai turīgu vecāku bērni, ir apdraudētā mācību darba kvalitāte un izpratne par demokrātiju un sociālo dažādību. Mēdz teikt, kas maksā, tas pasūta mūziku, bet tautskolā vienlīdz tiesīgi izteikties ir visi – skolēni, skolotāji un vecāki, nevis tikai tie, kuri par to maksā. Pilnīgi bez dalības maksas neiztikt, taču tā tiešām būs līdzdalības maksa – visu izdevumu segšana, sadalot pa ģimenēm. Būs arī brīvprātīgu ziedojumu sistēma.

Šoruden skolā mācīsies pirmo trīs klašu vecuma bērni, bet, tā kā mācības nenotiek pa vecuma grupām, visi bērni mācās kopā kā viena ģimene – vecākie bērni risinās sarežģītākus uzdevumus, jaunākie mācīsies caur spēlēm. Skolā strādās sākumskolas pedagogi, kā arī svešvalodu, sporta, mākslas un mūzikas skolotāji.

Teksts : Tīna Kempele

Skolēns, pirmklasniece, pirmklasnieks, brīva skola