Vakar nu bija tā diena, kad kalendārā bija atzīmēta Zinību diena, bet es svinēju savu dzimšana dienu. Jau iepriekšējā vakarā, pārnākot ar iepirkuma maisiem no veikala, sāku domāt kā nu nākamajā dienā nepārēsties, ja visas dienas garumā bija paredzēti kādi ciemiņi. Mēģināju galdā likt pēc iespējas vairāk augļu un dārzeņu, kā rezultātā, vakara gaitā visiem tika izdalīti divi kūkas gabali, bet es no atlikuma ļoti veiksmīgi izvairījos. Patiesībā pēc tam par to bija vislielākais gandarījums, jo nebūt nebija žēl gabaliņu, kas palika traukā - joprojām man pat šorīt nekārojās pēc kaut kā salda. Galu galā esmu iepirkusi mazos graužamburkāniņus cienījamā skaitā, tad nu jāmēģina turpināt tādā garā :) Nenoliedzami trakajā dienas skrējienā jau tā īsti laikam arī nebija laika kaut ko cītīgi ēst, tad jāparunā ar draugiem, tad Lauriņa prasa savu un tā nu ap pusnakti sapratu, ka jūtos ideāli, lai gan parasti pēc šādiem tusiņiem liekas, ka vēders ir tik pilns, ka ne gulēt aiziet, ne ko citu, tā, ka faktiski mans dienas plāns pašai savos svētkos ir izdevies lielisks. Bija gan brīdis, kad kāds no viesiem man sāka jautāt kāpēc es pati neēdu savu kūku vai viss ok un likās, ka apēdīšu to vienu gabaliņu, lai būtu miers.. bet ja tā padomā - vai tiešām tas ir tik svarīgi? Mēs tak ēdam vai neēdam tikai sevis dēļ, ne jau lai kādam citam par to būtu prieks, pārdomas vai kā savādāk. Šodien atkal ierodas viesi, tāpēc jādodas vien būs uz ledusskapi un atkal jāsapilda pilns šķīvis ar maniem gardajiem kraukšķiem - burkāniem :)
esi atkal formā