Pusceļā starp Valmieru un Rīgu - Eikažos - savu vecmātes praksi un radību māju "Harmonija"atvērusi dabisko un jo īpaši ūdensdzemdību piekritēja vecmāte AIJA MIKOVA. Baltais namiņš redzams Rīgas - Valmieras ceļa malā pa labi, aptuveni 7 kilometrus no Raganas uz Valmieras pusi.


Aija Mikova par savu lolojumu stāsta: "Šeit ir iespējams apvienojums – dzemdības, kas nenotiek ne slimnīcā, ne mājās. Jo ne katra sieviete un ģimene ir tik stipra un ar tādu pārliecību, lai gribētu dzemdēt mājās. Ne katrai arī mājas ir tādas, kurās gribētos un varētu dzemdēt. Varbūt tur ir kaimiņi, kas traucēs un kuriem traucēs dzemdības. Varbūt gribētos dzemdēt vannā, bet ir tikai duša utt. Savukārt slimnīcā neapmierina vide, kur jājūtas "kā slimnīcā"."

"Harmonijā" vecmātes kabinetā ir pietiekami daudz no "slimnīcas" tehnikas, kas atrodas arī slimnīcas dzemdību zālē -
sākot ar ginekoloģisko krēslu, uz kura ērtāk, piemēram, sašūt plīsumu. Šūšanai – brilles ar visām gaismiņām.  Elektrokardiotohogrāfs – aparāts nedzimušā bērniņa sirdstoņu kontrolei un pierakstīšanai. Sterilie instrumenti, dzemdību komplekti, viss, kas saistās ar dezinfekciju, medikamenti, svariņi bērniņam, aparātiņš gļotu atsūkšanai no mazuļa elpceļiem. Īpašs dopleris, ar ko mēra augļa sirdstoņus, ja sieviete izvēlējusies ūdensdzemdības. Multistetoskops, kas parāda sirdsdarbību, gan skābekļa saturu asinīs. Un akūtām situācijām, ja dzemdību notikumi pa'veršas tā, ka nākas saukt ātro palīdzību  - skābeklis, ko var vajadzēt gan bērnam, gan mammai. Laringoskopi gan bērnam, gan mammai – ja vajadzīga mākslīgā elpināšana. Taču tas viss atrodas tikai vienā neuzkrītošā istabiņā.

Pārējā māja iekārtota kā viesu māja - ar plašu virtuvi un ēdamistabu, ar vairākām istabiņām, kur ir vieta ne tikai dzemdībās iesaistītajai māmiņai un tētim, bet arī vecākajiem bērniem vai vecmāmiņai. Apmesties tur var jau vairākas dienas pirms dzemdībām - iejusties, iedzīvoties vai paceļot pa apkārtni.


Ir, protams, arī dzmedību soliņš un bumba, bet šī telpa un vieta ir viena no galvenajām - vanna dzemdībām ūdenī. Svītrainais audums nav parasts dvielis, tam ir pat savs nosaukums - Rebozo šalle. Meksikāņu vecmātes šādu šalli izmanto relaksācijai dzemdībās, kad dzemdētāja piekususi. Tā noder arī grūtniecības laikā - dzemdes tonusa mazināšanai un mazuļa iegrozīšanai pareizā pozīcijā īsi pirms dzemdībām - ir speciāli vingrinājumi, kā to izdarīt. 



Savukārt mazuli gultiņā gaida pašas Aijas adīts kokons un cepurīte. Kokona ideja aizgūta no ārzemēm. Adīts rupjā adījumā un atgādina dzemdes sienu. Kad bērniņš piedzimis, viņu ieliek kokoniņā (mazliet tas atgādina senos laikus, kad mazuļus cieši satina). Galvā liek cepurīti ar "nabassaiti" - lai mazulītim kādu brīdi vēl būtu tāda pati sajūta kā, atrodoties mammas puncī. Aija novērojusi, ka bērniņus, kurus ieliek kokoniņā un uzliek cepurīti, paši ar rociņu saķer šo "nabassaiti" un mierīgi čuč.


Savukārt pagrabiņā - siltā pirtiņā - ir vieta bērniņa saru dzīšanai. Kas tā tāda? Senos laikos to darīja, mazuli masējot ar maizes ieraugu, tagad - ar mammas pieniņu, un no viņa maigās ādiņas tiešām iznāk asi "sari". Aija: "Tam ir grūti noticēt, bet tiešām tā ir." Grāmatā "Radības un gaidības ar prieku", kuras tapšanā līdzdarbojusies arī  Aija Mikova, teikts, ka "sari", iespējams, ir sierveida ziedes dziedzeri. Mammas puncī tā palīdz mazuļa ādiņai neatmiekšķēties. Kad bērniņš piedzimis, viņam tie vairs nav vajadzīgi, atmirst un noberžas ar veco ādas slānīti. Ticējumi stāsta, ka tie bērniņi, kuriem nav izdzīti sari, ir nemierīgāki, nervozāki, negrib gulēt, jo viņiem knieš muguriņa.

Iecerēts, ka "Harmonijas" mājā pieņems arī citi speciālisti, notiks māmiņu skolas nodarbības un citas jaukas lietas. aktuālajia informācijai var sekot  Aijas Mikovas mājaslapā www.dzemdibasudeni.lv

Teksts: GUNTA ŠENBERGA

5 Super!