Bērni parasti masaliņas pārslimo viegli, savukārt, puncī mītošajam mazulim, kura māmiņai nav imunitāte pret masaliņām un kura grūtniecības laikā ir saslimusi, šī slimība ir letāla.

Kas ir masaliņas?

Masaliņas ir tipiska bērnu infekcija, kuru ierosina masaliņu (Rubella) vīruss. Vīrusa nēsātājs un izplatītājs ir cilvēks. Masaliņu vīruss dzīvo cilvēka augšējos elpceļos un izplatās gaisa pilienu veidā. Cilvēks elpo apmēram 18 reizes minūtē, tāpēc, kontaktējoties ar slimības nēsātāju, pastāv liels risks saslimt ar masaliņām.

Kad cilvēks ir ieelpojis masaliņu vīrusu, tas nonāk elpošanas sistēmas epitēlija šūnās, pēc tam asinīs. Asinsķermenīši, sastopot vīrusu, sāk izstrādāt antivielas, un slimniekam parādās pirmā aizsargreakcija – paaugstināta ķermeņa temperatūra. Parasti temperatūra nav augsta – 37-38 grādi. Bērniem var būt iekaisis kakls, konjunktivīts, pusaudžiem – sāpes locītavās. 2-4 dienas pēc temperatūras paaugstināšanās parasti vienas dienas laikā uz visa ķermeņa var parādīties virs ādas nedaudz pacelti 2 – 3 mm diametrā bāli sārti izsitumi, kas pāris dienu laiku pazūd. Pumpas neniez.


Masaliņu infekcijai raksturīga viegla slimības norise. Slimības gaitu nosaka daudzi faktori, piemēram, cik daudz vīrusa ir iekļuvis organismā, cik spēcīga ir imunitāte. Taču parasti apmēram puse no saslimušajiem masaliņas pārslimo viegli – bez sliktas pašsajūtas, noguruma, pat bez izsitumu parādīšanās, kas ļautu noteikt diagnozi. Retos gadījumos var būt smagas komplikācijas – pneimonija (plaušu karsonis), locītavu iekaisums, encefalīts. Pieaugušie parasti slimo smagāk, biežāk sastopamas komplikācijas - sāpes locītavās un locītavu iekaisums.

Slimības inkubācijas periods ilgst 11 - 18 dienas. Vīruss ir lipīgs inkubācijas perioda pēdējās dienās un apmēram nedēļu pēc izsitumu parādīšanās.

Imunizācijas kalendārs

Pote pret masaliņām imunizācijas kalendārā ir iekļauta salīdzinoši nesen – kopš 1993. gada. Imunizācijas kalendārs paredz, ka kombinētā pote pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu jeb cūciņām ir jāsaņem 15 mēnešu un 7 gadu vecumā. Ja 7 gadu vecumā mazulis nav saņēmis otru poti, tad 12 gadu vecumā var veikt revakcināciju, tad jāievada tikai atkārtotā pote. Ja bērns pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu nav potēts vispār, 12 gadu vecumā ieteicams veikt abas potes – to dara ar divu mēnešu intervālu. Pēc pabeigtas vakcinācijas iestājas stabila imunitāte uz visu mūžu.

Masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta pote ir kombinētā vakcīna, tas nozīmē, ka nav iespējams saņemt poti tikai pret vienu no vakcīnā iekļautajām slimībām. Neskatoties uz to, ka vakcīna pret masaliņām imunizācijas kalendārā iekļauta nesen, Sabiedrības veselības aģentūras veiktie pētījumi liecina, ka apmēram 90% Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 25 gadiem, un gandrīz visiem, kas vecāki par 35 gadiem, ir imunitāte pret masaliņām.

Pēdējos gados Latvijā ar masaliņām slimo daudz retāk, piemēram, 2003. gadā bija reģistrēti 310, 2004. gadā – 52, bet 2005. gadā (līdz oktobrim) – 40 saslimušo. Tā kā masaliņas bieži norit vieglā formā, nereti slimību nepamana un slimnieks netiek atrādīts ārstam, patieso saslimšanas gadījumu skaitu precīzi nav iespējams noteikt, tas varētu būt vismaz 3 reizes lielāks par reģistrēto slimnieku skaitu..

Plānojot grūtniecību

Plānojot grūtniecību, sievietei vajadzētu pārliecināties, vai ir pārslimotas masaliņas vai arī ir veikta vakcinācija. Ja medicīnas kartītē, kas atrodas pie ģimenes ārsta, vai pošu pasē šādas informācijas nav, drošības labad ieteicams uztaisīt masaliņu antivielu testu (IgG). To var izdarīt jebkurā veselības centrā, poliklīnikā vai stacionārā, kur var nodot asinsanalīzes.

Ja asinsanalīzē neuzrādās antivielas, tas ir, sieviete nav vakcinēta vai nav izslimojusi masaliņas, plānojot grūtniecību, ieteicams vakcinēties. Lai izveidotos antivielas, nepieciešams saņemt divas potes ar divu mēnešu intervālu. Pote maksā apmēram 8 latus. Vismaz divus mēnešus pēc atkārtotās vakcīnas saņemšanas grūtniecība nav ieteicama, jo masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnas sastāvā ir dzīvs, novājināts masaliņu vīruss, kas tomēr var nelabvēlīgi ietekmēt augļa attīstību. Labākais laiks, kad sākt plānot mazulīti, ir apmēram pusgads pēc vakcinācijas.

Ja saslimst grūtniece

Stājoties grūtniecības uzskaitē, ginekologam, vecmātei vai ģimenes ārstam ir jāizjautā sievieti par viņas veselības stāvokli, kā arī par izslimotājām bērnu infekcijas slimībām, tai skaitā masaliņām. Ja grūtniece nav izslimojusi masaliņas, viņai vajadzētu izvairīties no kontakta ar masaliņu slimnieku, tiesa, to īstenot ir gandrīz neiespējami, kaut vai tādēļ, ka bieži masaliņas tiek izslimotas bez simptomiem un slimības nēsātājs nemaz nezina, ka ir slims. Grūtniecības laikā potēties pret masaliņām nedrīkst!

Masaliņu vīrusam ir patogēna ietekme uz māmiņas puncī augošo mazuli. Vīruss ar asinīm nonāk placentā un no placentas pie augļa. Vīruss būtiski traucē un izmaina embrija attīstību. Ja sieviete ar masaliņām ir saslimusi pirmajos trijos grūtniecības mēnešos, kad auglim veidojas un attīstās visi iekšējie orgāni, pastāv ļoti liels risks, ka bērniņš piedzims ar iedzimtām, smagām anomālijām. Masaliņas grūtniecības laikā ir nopietna indikācija abortam, jo, piemēram, ja grūtniece saslimusi ar masaliņām grūtniecības pirmajā mēnesī, risks, ka mazulim var būt smadzeņu, sirds, dzirdes, redzes un citu dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi, ir pat 85%!

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā nav piedzimis neviens mazulis ar iedzimtu masaliņu sindromu. Arī daktere Santa Lauska apstiprina, ka pēdējo gadu laikā viņas darba praksē nav bijušas grūtnieces, kuras saslimušas ar masaliņām.

Konsultē Latvijas Infektoloģijas centra direktore BAIBA ROZENTĀLE un „Veselības centa 4” Ginekoloģijas nodaļas vadītāja SANTA LAUSKA.

Teksts: Ilze Saltā