Vajag vai nevajag? Daži izvēlas apgraizīšanu reliģisku apsvērumu dēļ, daži- tāpēc, lai zēna ģenitālijas būtu tādas pašas kā viņa tēvam. Taču Kanādas pediatru asociācija uzskata, ka mazuļa apgraizīšanai nav medicīniska iemesla, dažos rajonos tā vairs neietilpst medicīniskajā apdrošināšanā.

Parasti apgraizīšanu veic bez anestēzijas, jo ne vispārējā, ne vietējā anestēzija nav pietiekami droša jaundzimušajiem, un līdz pat nesenai pagātnei medicīnas profesori domāja, ka mazuļi nejūt stipras sāpes vai arī tās neatceras. Izmantojot datus no trim atsevišķiem pētījumiem, Slimu bērnu slimnīcā (Hospital for Sick Childer) Toronto analizēja datus par vakcīnām kas dotas 87 mazuļiem vecumā no četriem līdz sešiem mēnešiem. Pētījuma rezultāti, kas publicēti 1997. gada februārī, atklāja, ka zēni, kuri ir apgraizīti, uz vakcīnas radītām sāpēm reaģēja vairāk nekā tie puikas, kuri nebija apgraizīti.

Kādā līdzīgā pētījumā tika secināts, ka sāpju mazināšanai tomēr vajadzētu lietot atbilstošu vietējo anestēziju. Apgraizīšanas laikā bērns tiek pakļauts dažādiem riskiem: infekcijai, asiņošanai, nepilnīgai brūces sadzīšanai (2-10 procenti apgraizīto jaundzimušo).



"Kā izaudzināt laimīgu mazuli" rokas grāmata vecākiem un pedagogiem.