Visādas domas raisās manā prātā un viena no tām dikti spēcīga – par apburošo ziemu, kas mūs ir piemeklējusi. Šorīt sēdēju blakus vīram, kad viņš vadīja auto un bija man tas gods no sirds papriecāties par to, ko redzu. Sasniguši meži, ceļi, lauki.. tik ļoti, ļoti skaisti. Saulīte, kas to visu izrotā.. ak dies, cik laimīgs brīdis!

Visas ikdienas darāmās lietiņas un darbiņi uz mirkli iepauzē, prāts top brīvs no domām un tā ir fantastiska sajūta.. tik brīvi, tik pacilājoši.. tik tā, kā es labprāt justos biežāk :)

Atceros, kā viena mana draudzene reiz teica, “nekas tā neatgriež atpakaļ uz zemes kā bērni” un šķiet zināmā mērā taisnība viņai ir. Kamēr man līdzās ir bērni, mazi bērni un viena jauka zīdaiņmeitenīte, es tik tiešām ļoti esmu “uz zemes”. Par meditatīviem stāvokļiem kopā ar tiem varu aizmirst :) jo kopā ar tiem ir enerģiski un dikti darbīgi.

Pāris nesenās tikšanās ar cilvēkiem, man lika apjaust to, cik ļoooti es esmu iekšā savā mammas un sievas lomā, un vispār ģimenes pamatu veidošanas posmā. Es itkā pilnīgi apzināti virzu teju visu savu enerģiju bērnos, mājā un vīrā, un tomēr.. brīdī, kad es to atkal no sirds apjautu, man kļuva drusku dīvaini. Izrādās tur “ārpasaulē” arī ir dzīve, cilvēki dzīvo, domā un rīkojās katrs atbilstoši savai izpratnei par “labu esam”, ir laimīgi un aizņemti kā tie, kam ir bērni.. tā arī tie, kam to nav.

Mana ikdiena ar agro celšanos, mājās pievākšanu, sevis pucēšanu un bērnu ģērbšanu ir kļuvusi par nomu. Par ko tādu, ko daru ik dienu.. Šķiet jo vecāki mēs kļūstam, jo vairāk sākam būt tieši savā pasaulē.. un jo apzinātāki kļūstam, jo vairāk tiekamies ar tiem, kas mūsos izraisa pozitīvo. Esmu piefiksējusi, ka draugu un paziņu loks man nemanot ir pamainījies.. ir draugi ar kuriem vienkārši sanāk tikties retāk. Ir paziņas, kas nemanot ir kļuvuši tuvāki par sākotnēji gaidīto.. sirds siltums pamazām iemājo pilnīgi visās attiecībās.

Pārmaiņu laiks, tā es laikam jūtos. Rakstu visai haotiski, bet tā es šodien jūtos :) Esmu te un drusku tur, esmu atmiņās un pārdomās un reizē arī skaisti gaidāmajā nākotnē. Jūtos tik bagātīgi pilna ar piedzīvoto ģimenes jomā, ka gribētu sākt ar to dalīties..

Pa šiem pēdējiem gadiem piedzīvots tik daudz, milzīga izaugsme attiecību jomā, izpratne par lietām un pieredze bērnu raudāšanas jautājumā.. tik daudz visa kā manī ir iekšā, ka sāk parādīties vēlme to visu kaut kā dabūt “uz āru”. Gribētos saņemties un uzrīkot kādu semināru, kur varētu dalīties ar to visu, ko jūtu, domāju un daru :)

Grūtākais šajā visā man ir izdarīt izvēli.. starp savu pašizaugsmi un ģimeni, starp ikdienas darbiņiem un dvēseles saucieniem.. varbūt arī nav jāizdara nekāda izvēle, vienkārši jāiemācās to visu kaut kā harmoniski sabalansēt :) .. kas to, lai zina. 

Cerams, ka tev izdevās uztvert kaut daļiņu no šī domu lidojuma! Lai izdevusies diena :)


0 Super!