Matildei pašreiz ir četri mēneši, drīz būs pieci. Kopš viņas dzimšanas naktsmiegu mēs pavadām kopā.. tā teikt vienā gultā un vienā gulēšanas ritmā (iemiegu un guļu kopā ar viņu). Arī ar pirmajiem diviem bērniņiem atbalstīju domu par gulēšanu kopā (vecāku gultā bērniņa pirmajā dzīves gadā), līdz ar to pie meitiņas dzimšanas īpaši neprātoju kā gulēsim (kopā vai atsevisķi), jo pieredze ar naktsmiega pavadīšanu kopā ir bijusi visnotaļ pozitīva.

Esmu arī lasījusi, ka guļot kopā ar bērniņu, kā mamma tā bērniņš labāk izguļās, abiem pēc kopā pavadīta nakstmiega ir vairāk spēka un enerģijas, bērniņš šādi guļot jūtās pasargāts, drošībā un tas labi ietekmē viņa dienas gaitas. .. un šis stāsts noteikti ir arī par mums, labs un kvalitatīvs nakstmiegs mums abām sniedz krietnu devu enerģijas jaunai dienai.

.. runā, ka ar katru bērniņu viss notiek citādi; neskatoties uz to, ka dzimst tā paša dzimuma bērniņi.. tai pašai mammai.. ar katru bērniņu piedzimst jauna mamma un katrs bērniņš nes sev līdzi jaunu pieredzi. .. un tam varu piekrist.

Šoreiz kāda jauna nianse saistībā ar naktsmiegu. Kā jau minēju, atbalstu mammas un bērniņa gulēšanu kopā bērniņa pirmajā dzīves gadā (līdz ar to bērnu gultiņai mūsu guļamistabā īsti nav ko darīt). .. un tomēr jau kādu nedēļu šī līdz šim nevajadzīgā bērnu gultiņa atrodas tieši mūsu guļamistabā un tiek lietota (šad, tad.. tomēr lietota tiek)

Kā tas notika? Kad mazajai apritēja četri mēneši un divas nedēļas, nakstmiegā sāku just, ka viņai manis ir par daudz.. ka viņai sāk parādīties nepieciešamība pēc savas telpas. Tā nu es prātoju, kā to varu apvienot – būt un nebūt ar viņu kopā naktsmiegā :) .. un te nu es iedomājos par maģisko gultiņu. Palūdzu vīram, lai ienes to mūsu istabā un biju gatava mēģināt to sākt lietot.

Skaidri zināju, ka visu nakti mazā tur negulēs (jau tāpēc vien, ka zīdaiņi vienkārši mostās vairākas reizes naktī, kā arī tāpēc, ka mana jušana par mazās vēlmi pēc savas telpas vēl nenozīmē pavadītu pilnu nakti vienai pašai) .. tam bija jānotiek liegani, mierīgi, kaut kā pamīšus, kaut kā tieši tā, kā mums abām būtu patīkami :)

.. un tā nu es mēģināju, pirmajā naktī iemidzināju mazo rokās, ieliku viņu bērnu gultiņā un pati devos gulēt savā gultā. Tas mirklis bija fantastisks, absolūts miers un klusums, pilnīga mana ķermeņa labsajūta, jo varēju apgulties tā, kā pati vēlos .. uz vēdera, uz muguras.. jebkā, tikai ne tā, lai pielāgotos mazajai :) Mirklis laimes, kas gan ilga vien kādas 20 minūtes, jo mazā pamodās (tomēr tās 20 minūtes bija tā vērtas!), es paņēmu viņu pie sevis un mēs mierpilni aizmigām. Kaut kad vēlāk vairāk rīta pusē, es mazo vēlreiz ieliku viņas gultiņā un tad šķiet veselu miega ciklu viņa nogulēja tur.

Vēl joprojām ir naktis, kad guļam kopā no vakara līdz rītam un ir arī naktis, kad kādā brīdī pārlieku viņu bērnu gultiņā. Tāds interesants naktsmiegs, šķiet tieši tāds kā mums ir vajadzīgs. Abas esam feini izgulējušās, esam bijušas gan kopā, gan atsevišķi.. ir parādījies jauns naktsmiega veids, lai gan arī vecais vēl nekur nav pazudis :)

0 Super!