Sveiki! Izstāstīšu dīvainas sakritības, vai varbūt nolemtību.. Esmu 22 gadus jauna divu dēlu māmiņa.. Pati esmu bârene jau kopš 11 gadu vecuma. Tēvu ne reizi neesmu redzējusi. Tā stāsts sākas ar to, ka Manai mammai ir pieci bērni.. Trīs dēli un divas meitas.. Vecākais dēls piedzima 1990 gadā, tad otrs dēls 1993 gadā, meita (es) 1995 gadā, otra meita 1997 gadā, un jaunākais dēls 2003 gadā. 2008 gadā mamma nomira no dzemdes kakla vēža, protams, savu mammu klausot viņa pie ārstiem gāja tikai mūs atrādīt bet pati ne.. Es mammai esmu vislīdzīgākā gan pēc izskata gan rakstura. pārējie vairāk līdzinās tēviem. un par šo sliktos vārdus lūdzu paturiet pie sevis bet mums katram ir savs tēvs.. Tālāk stāsts turpinās.. Tāpat kā mana mamma pirmo bērniņu piedzemdēju 19 gadu vecumā. 2015 gadā (dēls Ralfs),ar Ralfa tēvu viss izjuka un izšķīrāmies.. Laikam ejot iepazinos ar otrā bērna tēvu.. Ar visu spirāli paliku stāvoklī otro reizi kad piedzima mans otrais dēls Tomass 2018 gadā. (sakritība ar manu mammu pirmie divi ir dēli un pēc gadu skaitļiem trīs gadi starpā). Atkal ieliku spirāli, šoreiz citādāku, bet vai nebūs atkal tas pats kā manai mammai un pēc diviem gadiem atkal nepalikšu stāvoklī? Tas mani mazliet biedē jo lai vai kā censtos lauzt šīs sakritības viss vienalga atkārtojas. Spriežot pēc šīm sakritībām 2020 gadā man dzims meita kas būs mana kopija.. Varbūt kāds var kaut ko paskaidrot šādā situācijā? dot kādus padomus?

0 Super!