Tieši pirms gada mēs ar vīru teicām viens otram jā-vārdu. Fantastiski skaistā Saulkrastu meža ieplakā, svinīgi saposušies un viegli satraukušies.

Vakar šķita, ka šodien pamodīšos un nekā īpaši nejutīšos.. nav jau tā ne dzimšanas diena, ne arī māmiņdiena.. un cik ļoti es kļūdījos.. :) jo es nudien jūtos īpaši, jūtos tā itkā man būtu piešķirta vēl viena svētku diena, vēl viena diena, kurā justies īpaši, kurā atskatīties uz līdz šim piedzīvoto un domās tērp jaunus sapnīšus ko vēl tikai piedzīvot.

Līdzīgi kā bērnu dzimšanas dienās, arī šajā dienā es nemanot “izgāju cauri” gatavošanās procesam.. atceroties to, kas man patika un kas ne tik ļoti. Slavējot sevi par izdarīto un piedodot par nepadarīto. Interesanti, ka atmiņā var atsaukt arī sajūtas.. kā patīkamās, tā ne tik patīkamās :)

Mēs uzrīkojām kāzas, esot divu mazu bērniņu vecāki.. nudien traki! ..un šobrīd esam trīs bērniņu vecāki, kur vēl trakāk? :)

Kad precējāmies, nudien man nešķita, ka kādreiz mēs varētu būt trīs bērnu vecāki.. un tomēr esam, un lai cik dīvaini tas arī nebūtu, aizmetņi šim skaistajam statusam dzima tieši kāzu dienā - pēc svinīgās ceremonijas vedēji mūs izveda nelielā pārsteiguma ekskursijā pa Balto kāpu. Tur skaistā koka lapenē mums tika iedotas baltas papīra lapas, kuras bija jāaizpilda ar vārdiem. Šīs aprakstītās lapas mēs ieliktām aploksnē un aploksni ievietojām koka kastē. Kopā ar vīru kastē iemetām arī divus čiekuriņus.. simboliski mūsu bērniņus, Renāru un Patrīciju.. un īsi pirms kastes aizvēršanas vīrs paskatījās uz mani un iemeta kastē vēl vienu čiekuriņu.. un lūk, pēc gada te sēžot un rakstot, varu teikt, ka mūsu trešais čiekuriņš jau pāris mēnešus ir ar mums un tā ir Matilde! :)

Kā iepriekš minēju, šī ir arī diena, kurā varu atskatīties uz līdz šim piedzīvoto – uz mūsu attiecībām, uz mūsu bērniem, uz mūsu izaugsmi un kritumiem, uz saviem izteiktajiem sapņiem un to reālo piepildījumu. Laiks rit, bērni aug un ir ļoti, ļoti jauki kādu dienu veltīm tam, lai to visu novērtētu.

Pa šo gadu esmu ļoti mainījusies, esmu sākusi vairāk novērtēt dzīvi un tos skaistos mirkļus, kurus ir lemts piedzīvot. Esmu pateicīga par to, ka šie trīs bērniņi man māca to, cik brīnišķīgi sievietei ir būt mammas lomā un tikpat pateicīga esmu arī savam vīram, kurš man nemanot māca būt sievas lomā. Lai gan esmu trīs bērnu māmiņa, šķiet tikai nesen esmu pieņēmusi šo savas dzīves izaicinājumu, šo mātes un sievas lomu.. un nu jau tas sāk man patikt!

Lai nākamais gads nes jaunus piedzīvojumus, jaunus izaicinājumus un sapņu piepildījumus. Lai visam pāri mīlestība un krietna prieka deva! Rūgts! :)

0 Super!