Diez kāda viņa ir? Skaista? .. gudra? Mīļa? Iedvesma un sajūsma ir dikti svarīgas lietas šajā pasaulē, to esmu izbaudījusi. Sieviete, kas prot iedvesmot, var “dabūt gatavu” visu ko, pat šķietami neiespējamo.

Ir dienas un mirkļi, kad es nudien protu iedvesmot.. gan sevi, gan bērnus, gan arī, protams, vīru. .. un kas tās ir par dienām? Tās ir dienas, kurās jūtos brīnišķīgi – priecīga, atpūtusies, uzlādējusies un visādi citādi “labi”.

Justies brīnišķīgi, tas ir darbiņš :) To es nesen esmu apjautusi. Piedzimstot Matildei, es lieliski apzinājos to, ka atpūtas brīži (tie, kuriem pateicoties es jūtos brīnišķīgi) man būs “jāķer” un jāvelta tiem īpaša uzmanība. Jau šķiet vairākos blogos esmu rakstījusi to, ka dīvainā kārtā es priekšroku dodu mājas darbiņiem (tīriem traukiem, tīrai veļai un grīdām..) nekā pati sev un savai atpūtai.

Darāmie darbiņi gluži vienkārši šķiet svarīgāki.. arī sakopta vide ir tā, kas palīdz justies brīnišķīgi. Taču te ir zināms risks iekrist “verdzībā” savai mājai un jaukajiem ikdienas darbiņiem.. arī to es zinu! :)

Neskatoties uz to, ka šo visu es lieliski zinu.. tas reizēm mani atrod atkal un atkal.. neapmierinātība, viegla aizkaitināmība, skumjas un drūmums pār dzīvi. Nu nekādi tas neizklausās iedvesmojoši. Taču es zinu, ka šīs sajūtas varu mainīt tikai es pati, ka pati varu atkal sevi “atpūtināt”, “atlikt” atpakaļ stāvoklī, kurā jūtos brīnišķīgi :)

Tā nu šodien es atskārtu, ka esmu sajūtās, kas mani neapmierina. Man bija paredzēta brīvdiena - diena kopā tikai es sevi un Matildi. No rīta nepiecēlos tik agri, cik biju ieplānojusi.. brokastis ar vīru ieilga un ap plkst. 11tiem es apjautu, ka vēl joprojām nedaru to, ko vēlos.. nepiedzīvoju dienu ar sevi un nu jau neapmierinātība aug augumā.. māja sāk “besīt”, visas vietiņas šķiet prasa manas rociņas, taču man gribās ko citu.. piedzīvojumus un ko aizraujošu.

Šo saprotot, es viesuļa ātrumā savācu mantas un iesēdos mašīnā, devos uz jūru (jo diena taču ir pasakaina un rudens vairs nav aiz kalniem). Aizbraucu līdz pumpuriem, noliku auto, iesēju mazo slingā, paņēmu līdzi somu ar mantām (kurā iemetu peldkostīmu ar cerību, ka varbūt izdosies nopeldēties) un devos pelnītā pastaigā.

Nevaru pat aprakstīt, cik laimīga tur jutos. Slavēju sevi domās un mīlēju to, ko redzu – jūru, viļņus, sauli, mākoņus.. smiltiņas, kuras pieskārās manām pēdiņām, šalkoņu, kas dzirdama gaisā, mmm.. lūk tā ir iedvesmas sajūta.

Atnākot atpakaļ, netālu no vietiņas, kur biju atstājusi somu, kāds brīnišķīgs gados pārītis arī baudīja jūras burvību. Es apvaicājos, vai viņi nevarētu pieskatīt manu mazo princesīti, kamēr es nopeldos.. un viņi piekrita. Tā es tiku arī pie kārotās peldes! No ūdens iznāca pavisam cita Līva.. tā, kas mīl dzīvi, ir pateicīga par notiekošo un grib piedzīvot visu to labo un skaisto, ko dzīve piedāvā.

Mājupceļā iebraucu Circle-K pēc apelsīnu suliņas un atbraucot mājās secināju, ka man bija nepieciešamas nieka trīs stundas, lai atkal atjaunotu sevi. Cik maz reizēm vajag.. un cik grūti nereti ir to sev iedot, taču man izdevās!

Ja tas izdevās trīs bērnu māmiņai, izdosies arī tev! Par dzīves baudīšanu un prieku! Par labām sajūtām!

0 Super!