Kā sarīkot svētkus vecākajam bērnam, ja ģimenē ir trīs bērniņi un jaunākajam ir tikai pusotrs mēnesīts? :) Liels izaicinājums.. kuru es izlēmu pieņemt un mēģināt.

Par svētku esamību es atcerējos pāris dienas iepriekš. Nedēļas nogale jau bija izplānota un šajās dienās gatavoties svētkiem es nevēlējos.. taču pirmdienā visam jau būtu jābūt gatavam, jo tā ir tā īstā svētku diena – Renāra vārda diena.

Sazvanījos ar vīru un izrādījās, ka to dienu (pirmdienu) viņš varot paņemt brīvu.. iespēja uzrīkot svētkus mums teorētiski ir. (Sākumā šķita, ka nesvinēsim.. labāk pat neteiksim Renāram par svētku esamību, lai viņš nepārdzīvotu to, ka tie netiek svinēti. .taču, izlasot sava bērniņa vārdu kalendārā dikti gribējās viņam iedot šajā dienā pašu labāko, to, ko viņš vēlās un pēc sarunas ar viņu, kad viņš ar platu smaidu sejā stāstījā kādus draugus vēlās redzēt un cik ļoti viņš grib svinēt, es sapratu, ka es mēģināšu)

Brīvdienās sazvanījāmies ar vecākiem un pāris draugiem, uzaicinājām viņus ciemos (Jauki, ka ir ciemiņi, kas apstiprina savu ierašanos ballītē pēdējā brīža uzaicinājumā)

Pamodāmies pirmdienā, diena bija ļoti karsta. Sākām ar mūsuprāt šoreiz svarīgāko, dāvanu. Dienas pirmo daļu pavadījām, braucot tai pakaļ, meklējot dāvanu iesaiņojumu un hēlija balonus. Papusdienojām pa ceļam un mājupceļā iebraucām Drustu ceptuvē cerībā, ka varbūt ir iespēja iegādāties vai pasūtīt sāļo klinģeri uz šīs dienas plkst. 17.00.. un iespēja bija, kliņģeris tika pasūtīts :)

Viegli pārkarsuši, ar dāvanu un pasūtītu kliņģeri mēs pārradāmies mājās, mēs – es, vīrs, mazā Patrīcija un pavisam maziņā Matilde. Neliela atelpa mājās un tad otrais piegājiens, veikala apmeklējums, jo gribās taču ciemiņus arī ar kaut ko pacienāt.. ar vienu kliņģeri varētu nebūt līdzēts.

Palīgā mums nāca omīte Anita, mana mīļā māmiņa, kura izņēma mūsu pasūtīto kliņģeri un jubilāru Renāriņu ar viņa diviem draugiem no dārziņa. (Ja mums būtu jāspēj izdarīt vēl šo, tad diez vai mēs paspētu ierasties mājās pirms ciemiņu atnākšanas :))

Darbīgi, sakarsuši, taču priecīgi un apmierināti pārradāmies mājās un aši knaši uzbūrām svētkus. Lai gan vieglā haosā, tomēr gatavi ciemiņiem un svētku baudīšanai.

Pirms ballītes rīkošanas man ļoti gribējās dārzā saorganizēt piepūšamo bērnu atrakciju, taču tā kā tajā dienā bija tik karsts šī doma automātiksi atkrita. Dienai ejot uz vakaru laiks palika patīkamāks, nedaudz vēsāks un doma par piepūšamo bērnu atrakciju atkal “uzpeldēja”. Viesi jau bija sanākuši un ballīte jau notika :) ..bet es palūdzu vīram sazvanīt tos, kas izīrē šos brīnumus un izrādījās, ka ir iespēja tādu noīrēt, mēs pat paši varam aizbraukt viņam pakaļ un pats labākais bija tas, ka tas atradās divu minūšu attālumā no mūsu mājas (ko mēs pirms zvana nezinājām)

Neticamais, acīmredzamais bija noticis, svētki (tieši tādi, kādus es vēlējos) tika sarīkoti un piedzīvoti. Svētku pēcgarša ir jūtama vēl šodien.. un tā iedvesmo mēģināt atkal un atkal :)

Lai izdodās arī tev, paveikt un piedzīvot šķietami neiespējamo!  

0 Super!