Tveicīgajā vasarā ir grūti domāt par rudeni, ko, par spīti svelmei, kā gadalaiku nudien negaidu. Jā, esot stāvoklī karstums ir neciešamāks nekā parasti, īgnums krājās, tomēr es šo dievīgo gadalaiku nemainītu pret drēgnu rudeni vai nevaru-beigt-tuntuļoties ziemu. Un tomēr – rudeni mēs gaidām ar nepacietību – 31.augustā puikam svinēsim divus gadus, savukārt septembrī kļūsim četri!

Kas vēl jāpagūst? Kas vēl jāizdara? Jāsaka, jau ar Austri biju diezgan lielā chill attiecībā uz pirkumiem un gatavošanos, un šoreiz – ja vien tas iespējams – mans miers un neiespringšana ir augusi spēkā līdz ar manu uzblīdušo, mollīgo punci.

Gulta? Nāks mantojumā no brāļa! Austris kopš vakardienas ir gluži kā datorspēlē pārlēcis nākamajā līmenī jeb level-up, no vecvecākiem saņemot dāvanā lielo puišu gultu, no kuras ērti var pats izrāpties. Māsai tiks ērtā un, šķiet, nenolietojamā Troll redeļu gultiņa. Tāpat mantojumā nāks arī pārtinamā virsma un plaukts, vanna u.tml. bēbīšsīkumi.

Rati? Arī neiespringām. Austris savus ratus dabūja mantojumā no māsīcas, savukārt māsa saņēma jaunus lietotus ratus par izcili saprātīgu summu. Sapratu, ka kratīties pa Rīgas bedrēm ērtāk ir ar vareniem riteņiem un kārtīgu rāmi – un tā kā Austra rati jau puikam šķita par nomīļotiem, jo pirms viņa pārdzīvojuši vēl 3-4 bērnus – bez sirdsapziņas pārmetumiem AndelēMandelē iegādājāmies jaunus.

Drēbes? Jau atkal – mantojumā! Pārkārtoju visu iedzīvi un secināju, ka tik tiešām pašā sākumā zīdaiņu drēbes nav novalkātas un itin labi derēs arī otro reizi (par trešo vēl būs jāpadomā). Atļāvos nopirkt pašu pašu pirmo bodiju jaunu, taču manas mammas adītā jaciņa un zeķītes, kā arī citas Austra drēbes būs gana labas, lai dzīvotos pa mājām (un nekur diži citur nedomājam doties).

Lielos vilcienos – done, basta, koņec, gatavs! Puikam adīju segu, taču šoreiz ar adīšanu neveicas – nebūs. Neko īpašu arī vairāk neuzskatu par vajadzīgu iegādāt. Pašūšu pārmaiņas pēc ūdensnecaurlaidīgos autiņus-dvielīšus, ko paklāt gaisa peldēm, un vēl ar īpaši atsaucīgas nepazīstamas mammas palīdzību esmu tikusi pie mīkstās kulbas ar lencēm, lai mazuli varu ērti uznest uz 5.stāvu. Nedomāju vairs ciest un pūlēties!

Atlikušas vēl gandrīz 8 nedēļas līdz kļūšu par mammu vēl vienai dzīvai radībai, un es nudien varu un nevaru sagaidīt šo mirkli! No vienas puses, kustēties kļūst grūtāk un bez jostas paspert ne soli nevaru jau dažas nedēļas, taču, no otras puses, es gribu vēl izbaudīt tos naskos spērienus un salīdzinoši rāmo dzīves ritējumu ar gandrīz-divgadnieku. Priekšā haoss un pilnīgi jauna dzīves kārtība!

0 Super!