Daudziem vecākiem aktuāls ir arī jautājums – cik ātri bērns drīkst atgriezties dārziņā pēc slimošanas? Konsultē Liene Smane, medicīnas doktore, pediatre Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Cik ilgs laiks nepieciešams, lai pilnībā atjaunotu organisma aizsargspējas un atgūtu spēku pēc slimošanas? Un cik ilgi bērns var pārnēsāt slimību izraisošus vīrusus un būt drauds apkārtējiem? Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Liene Smane skaidro, ka visbiežāk reģistrētās akūtās bērnu slimības nosacīti var iedalīt trijās lielās grupās un katrai slimībai ir savs inkubācijas periods, kā arī laiks, cik ilgi mazo slimnieciņu vajadzētu izolēt no apkārtējiem.

Elpceļu slimības

Elpceļu jeb akūtās respiratorās slimības izraisa dažādu grupu vīrusi un baktērijas. Tās izpaužas ar tādiem klasiskiem simptomiem kā paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, iesnas, iekaisušas acis, kakla sāpes, galvassāpes, nogurums, samazināta apetīte un sāpes muskuļos.

Lai arī bērnam vairs nav ne paaugstināta temperatūra, ne iesnas, ne klepus un mazais kopumā jūtas labi, pediatre Liene Smane iesaka paturēt bērnu mājās nedēļu pēc tam, kad visi simptomi jau ir izzuduši. Daktere skaidro, ka organismam ir nepieciešams laiks, lai tas pēc slimošanas atjaunotos. Papildu nedēļa mierīgā režīmā bez liekas slodzes palīdz bērnam kārtīgi izgulēties, atjaunot ēšanas režīmu un vienkārši atpūsties no slimošanas, kas paņēmusi daudz spēka. Ja bērnu ved uz dārziņu jau pirmajā vai otrajā dienā pēc simptomu izzušanas, imūnā sistēma vēl nav paspējusi atjaunoties un pastāv liels risks, ka bērns tuvākajā laikā var saķert citu vīrusu vai bakteriālu slimību. Jāatceras, ka īpaši uzņēmīgi pret slimībām ir bērni līdz divu gadu vecumam, jo viņu imūnā sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies.

Vēdera vīrusi

Tā sauktos vēdera vīrusus jeb akūtos gastroenterītus visbiežāk izraisa dažādu veidu vīrusi. Bērniem līdz piecu gadu vecumam izplatītākais no tiem ir rotavīruss. Saslimšanas simptomi ir slikta dūša, vemšana, caureja, paaugstināta ķermeņa temperatūra un sāpes vēderā. Laiks no rotavīrusa iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam ir 2–4 dienas. Rotavīrusa gadījumā saslimšana sākas ar vemšanu un paaugstinātu ķermeņa temperatūru (tā parasti pāriet pēc 3–7 dienām), caureja parādās 1–2 dienas pēc paaugstinātas temperatūras. Norovīrusa gadījumā saslimšana sākas ar sliktu dūšu un vemšanu, var būt bez paaugstinātas temperatūras, caureja var gan būt, gan nebūt. Laiks no norovīrusa iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam ir 24–48 stundas.

To, kāds vīruss ir izraisījis saslimšanu, precīzi var noskaidrot, veicot fēču laboratoriskos izmeklējumus. Daktere stāsta, ka pētījumos ir minēti dažādi dati par to, cik ilgi rotavīruss ar fēcēm vēl var izdalīties, dažos nosauktas pat 57 dienas (norovīrusa gadījumā līdz pat 53 dienām). Tik ilgi mājās tomēr neesot jāpaliek, parasti iesaka mājās pavadīt nedēļu. Dažos literatūras avotos tiek minētas 10–14 dienas. Šie ieteikumi vairāk attiecas uz bērniem līdz piecu gadu vecumam un bērniem, kas nespēj ievērot personisko higiēnu. Skolas vecuma bērniem jāpaliek mājās vismaz 24 stundas no pēdējo simptomu izzušanas brīža.

Bērns pēc simptomu izzušanas parasti ir aktīvs, omulīgs, jūtas labi, bet ar fēcēm vēl izdala vīrusus, līdz ar to apdraud citus bērnus sev apkārt.

Šādas slimības gadījumā vecākiem jāvelta īpašas pūles pakāpeniskai un saudzīgai bērna ierastā ēšanas režīma atjaunošanai, kā arī jāņem vērā, ka pēc slimošanas organismam nepieciešams laiks, lai atjaunotos.

Lipīgās bērnu infekcijas slimības

Infekcijas slimības (masalas, masaliņas, garais klepus, vējbakas u. c.), pret kurām saskaņā ar Latvijas vakcinācijas kalendāru bērni tiek vakcinēti, ir ļoti bīstamas, jo var radīt smagas komplikācijas, invaliditāti, dažkārt pat nāvi. Veicot zinātniskos pētījumus par katru no šīm slimībām, ir konstatēts, kāds katrai no tām ir inkubācijas periods un cik ilgu laiku slimnieku vajadzētu izolēt no apkārtējiem. Piemēram, masalām izolācijas laiks ir noteikts ne mazāk kā četras dienas no izsitumu parādīšanās brīža, masaliņām – septiņas dienas. Savukārt saslimušos ar vējbakām izolē no pirmā brīža, kad izsitumi parādās, kā arī skaita klāt vēl piecas dienas no pēdējo jauno izsitumu parādīšanās brīža.

Šīs ir pietiekami nopietnas slimības, tādēļ vecākiem bērns obligāti jāved pie ģimenes ārsta vai uz slimnīcu un rūpīgi jāseko līdzi ārsta norādījumiem, kā arī jāievēro noteiktais izolācijas laiks katrai no tām. Tāpat jāņem vērā, ka šī slimības lielākajā daļā gadījumu apdraud bērnus, kas nav saņēmuši vakcīnas.

Dārziņā vīruss jau ir!

Vecāki bieži vien uzskata, ka bērns vīrusu ir atnesis no dārziņa, un, ja jau tas tur klejo, tad nav nekādas nozīmes rūpēties par profilaktiskajiem pasākumiem un nogaidīt noteikto izolācijas laiku mājās. Daktere tomēr uzsver, ka to, vai bērns vīrusu ir saķēris dārziņā, kādā sabiedriskā vietā vai no vecākiem, tik viegli nemaz nevar noteikt. Lai to uzzinātu, jānoskaidro, vai dārziņā ir vēl kāds saslimušais, vai un kādi laboratoriskie izmeklējumi ir veikti, lai noskaidrotu precīzu slimības ierosinātāju. Turklāt jebkurā gadījumā mazā slimnieciņa organismam ir jādod laiks, lai pēc slimošanas atgūtu spēku un atjaunotos.

Tikai vieglas iesnas

Vēl viens izplatīts mīts ir uzskats, ka bērnam ir tikai nelielas iesnas un ar tādām pietiekami droši var doties uz dārziņu.

Vieglas, tikko parādījušās iesnas patiesībā ir signāls tam, ka organismā ir iekļuvis vīruss un bērns ir ne tikai inficējies pats, bet arī kļuvis par vīrusa pārnēsātāju.

Atrodoties dārziņā, vīruss ļoti viegli gaisa pilienu veidā var pārceļot pie citiem bērniem. Tādēļ pediatre Liene Smane stingri uzsver – saslimušu bērnu uz dārziņu vest nedrīkst! Tā ir bezatbildīga rīcība attiecībā pret citiem bērniem.

Ja slimo pieaugušais

Ja ģimenē ir saslimis kāds no pieaugušajiem, viņš maksimāli jāizolē no pārējiem ģimenes locekļiem, it īpaši no bērniem. Realitātē tas var būt grūti izdarāmi vai pat neiespējami. Jebkurā gadījumā pārējiem ģimenes locekļiem pēc iespējas stingrāk jāievēro profilaktiskie pasākumi – bieži jāmazgā rokas, jāvedina telpas, nedrīkst lietot slimā cilvēka traukus un citus sadzīves priekšmetus.

Ja pieaugušajam ir kāda elpceļu slimība, bērns var profilaktiski lietot kādu vecumam piemērotu ziedi vai deguna aerosolu – deguna gļotādas aizsargfunkciju pastiprināšanai. Tā kā vīrusam sākumā ir inkubācijas periods, kad tas ar simptomiem nav vēl parādījis savu klātbūtni bērna organismā, drošāk ir bērnu arī šajā periodā uz dārziņu nevest – pilnīgi iespējams, ka viņš jau ir kļuvis par vīrusa pārnēsātāju, līdz ar to var inficēt arī citus bērnus.

Zināji?

Ja saslimšana norit vieglā formā un bērns pie ārsta netiek vests, tas nemaina laika posmu, kas bērnam pēc simptomu izzušanas būtu jāpavada mājās.

Vīrusu galvenie pārvietošanās ceļi

  • Gaisa pilienu ceļš – akūtām elpceļu un lipīgajām infekciju slimībām. Galvenie profilaktiskie pasākumi – vakcinācija, kas ir visdrošākais veids, kā pasargāt bērnu no infekcijas slimībām. Citi profilakses pasākumi – bieža roku mazgāšana, regulāra telpu vēdināšana, izvairīšanās no tieša kontakta ar saslimušo cilvēku, inficētu sadzīves priekšmetu izolēšana u. c.
  • Fekāli orālais ceļš – gastroenterītiem jeb vēdera vīrusiem. Galvenie profilaktiskie pasākumi – pats svarīgākais ir ievērot personiskās higiēnas prasības, bieži un regulāri jāmazgā rokas! Mazuļiem pret rotavīrusu ir pieejama arī vakcīna.

 

 

0 Super!