Jā, dzīvei lielpilsētā ir daudz plusu, taču šobrīd, pelēkajā pavasarī, kad ik uz soļa tevi sveicina kāda nevīžīga suņa saimnieka atstātie dārgumi, ir tiešām grūti mīlēt savu dzimto Rīgu. Grūti mīlēt Rīgu kļuva brīdī, kad uzzināju, ka kļūsim par vecākiem, un, vismaz šobrīd smagāk un smagāk kļūst vai ikkatru mīļu dienu, lai gan Rīga taču top skaistāka. Šoreiz piedāvāju jums kašķīgās grūtnieces vaidu stāstu par centra iedzīvotāju ikdienu.

Punkts viens. Bērnudārzi. Vai nepieciešams vēl ko papildināt? Rindā pēc domes ieteikuma daudzmiljonu portālā riga.lv iestājāmies tūlīt pēc bērna dzimšanas, taču starp gaidītājiem uz iestādi, kas uzņem no 1,5 gadu vecuma, esam 800+. Lieki bilst, ka manam puikam jau ir pusotrs gads, taču rindai galu mēs neredzam.

Punkts nr. divi. Pilsētas infrastruktūra. Nerunāsim šobrīd par ietvēm bēdīgā stāvoklī, pa kurām, stumdot ratiņus, bērnam visu dvēseli var izkratīt laukā, nerunāsim arī par to, ka Rīgā uz ielām nav soliņu, vai to, ka zaļā gaisma gājēju luksoforiem ir samazināta tik drastiski, ka, piemēram, Lāčplēša/Skolas ielas krustojumu nākas pievārēt skriešus – un pat tad mašīnas jau brauc uz papēžiem. Trūkst drošu gājēju pāreju it visur centrā, trūkst cieņas starp visiem satiksmes dalībniekiem – velobraucēji mauc pa ietvēm, neturot stūri vājprātīgā ātrumā, savukārt autovadītāji nihilistiski atstāj savus spēkratus jebkur – uz ietves, uz gājēju pārejām u.tml.

Punkts nr. trīs. Zaļās (?) zonas. Pēdējos gadus Rīgā ne tik vien nekopj apstādījumus un kokus ielās, bet pilnībā atstāti novārtā ir centra parki un bērnu laukumiņi. Ziedoņdārzs vasaras laikā ir bezpajumtnieku nosēts, Viesturdārzā spēļu laukums nepazīst rūpīgu saimnieku gādīgās rokas (turklāt par labierīcību pie rotaļlaukuma nav un, šķiet, nebūs), savukārt Briāna ielas necilais, taču ļoti mīlīgais laukumiņš cīnās ar visām šīm problēmām vienlaikus. Barona ielas kvartāla apmeklējums pagājušā svētdienā mums beidzās ar pilnībā slapjām drēbēm par spīti ūdensnecaurlaidīgajai apģērba kārtai, jo laukumā, šķiet, ne reizi ziemas laikā nav tīrīts sniegs, kas šobrīd rezultējies varenā dīķī. Rotaļlaukumus uzbliež un tad atstāj novārtā, pašplūsmā.

Es varētu turpināt un turpināt. Par ēkām un sabiedrisko transportu, kas nav draudzīgs nedz ratiņiem, nedz grūtniecēm, kas nespēj sprintot ar bērnu rokās. Par smēķētājiem un gaisa piesārņojumu centra bēdīgajās ielās – problēmas, ko dome izvēlas ignorēt. Bet es to nedarīšu. Es dzīvoju centrā, jo citas iespējas mums nav, mēs ar vīru strādājam Rīgā – jo šobrīd citas iespējas nav.

Kā jūs tiekat galā ar Rīgas radītajām problēmām? Vai arī jums tiešām šķiet, ka Rīga patiešām top skaistāka?

0 Super!