Iesākšu ar to, ka esmu māmiņa, kura nelabprāt atbalsta multfilmu skatīšanos vai vispār jebkāda veida informācijas uztveršanu caur TV. Šī iemesla dēļ televizors mūsu mājās nav atrodams. Tas gan nenozīmē, ka netiek atrasti citi veidi kā kaut ko noskatīties, jo ir taču vēl dators, internets un telefoni.. :)

Mazā dāma, kurai ir gads un deviņi mēneši, īpašu interesi par multfilmu skatīšanos neizrāda, proti, viņa nenāk pie manis ar DVD disku rokā un nerāda ar pirkstu uz datoru, ka vēlētos to noskatīties. Par to man liels prieks. Viņa labprāt dara visādas lietiņas kopā ar mani, brāli vai viena pati savā nodabā.

Kas attiecas uz lielo brāli, kuram ir 4.gadi, tad tas gan ir multfilmu fans. Šķiet, ka kādu pēdējo pus gadu es esmu kļuvusi ”saprotošāka”, mājās ir parādījušās pāris DVD multfilmas un Renāriņš zina, ja viņš palūgs uzslēgt multfilmu, pastāv liela varbūtība, ka es atļaušu. Šad tad kādu vakaru pēc dārziņa, visbiežāk brīvdienu rītā un arī veseļošanās laikā, mājās esot, vienu multenīti dienā es ļauju viņam pabaudīt.

Nezinu kāda burvība piemīt datoram un tajā redzamajai multfilmai, taču visu tās skatīšanās laiku Renāriņš ir kā noburts, ne viena vārda, ne viena ”pīkstiena” vai lūguma. Mazā dāma turpretī pēc minūtēm 20 – 30 pati dodās prom no datora un sāk interesēties par to, kas notiek apkārt. Viņa mēdz arī atgriezties atpakaļ un turpināt skatīties, taču kņosoties, bakstoties un tā teikt drusku traucējot lielā brāļa skatīšanās prieku.

..un tad ir multfilmu burvība, kura saistās tieši ar mani, tas ir brīvais laiks, kurš rodās brīdī, kad mazie to skatās. Brīvdienu rītos to lieliksi var izmantot, ja gribās ilgāk pagulēt. Savā vārda dienā šo brīdi izmantoju, lai pagatavotu kūku.. un droši vien ir daudz visādu labu lietiņu, ko tajā brīdī var paveikt māmiņa. Ja mājās mums būtu divi datori, tad šis būtu brīdis, kurā es varētu uzrakstīt arī blogu :)

Jāpiebilst, ka sava burvība piemīt arī tam, ja mēs kopā skatāmies multfilmu – abi čūbīši katrs pie sava sāna, mīksts dīvāniņš un silta sedziņa pāri :) Vakarā fonā degoša svecīte vai pagales kamīnā un dikti jauki, ja vēl izdodās ieraudzīt Džeku (runci) guļam kaut kur netālu, tas manī iedveš īpašu miera un māju sajūtu.

Tā lūk, lietiņai, kas man ne visai tīk', var atrast daudz un dažādu plusu. Šķiet viss, kas ir ”normas” robežās var būt ”labs” ..un ja no tā vēl uzbur īpašu rituālu, tad tas kļūst arī sirsniņā paliekošs :)

0 Super!