Noteikti ne mazums vecāku ir piedzīvojuši, ka bērns ik vakaru lūdz palasīt vienu un to pašu pasaku, grib skatīties vienu un to pašu multeni vai neskaitāmas reizes pēc kārtas klausīties vienu un to pašu dziesmiņu. Kāpēc tā ir?

MM eksperte
LĪGA BERNĀTE, klīniskā psiholoģe, psihoterapeite

Vai tas, ka bērns vēlas atkārtot vienu un to pašu, ir vecuma īpatnība?

Ir pavisam normāli, ka bērna dzīvē ir periodi, kad vienu un to pašu viņš grib darīt katru dienu. Visraksturīgāk tas ir pirmsskolas vecuma bērniem un visbiežāk nozīmē, ka bērnam darāmajā lietā ir kaut kas aktuāls, kaut kas, ko viņš grib iemācīties vai piedzīvot.

Kas tieši tas varētu būt?

Iespējams, viņš grib atgriezties tajās emocijās, ko piedzīvoja, darot šo lietu pirmo reizi. Piemēram, tā viņam saistās ar priecīgiem vecākiem un kopā būšanu. Varbūt tas ir veids, kā viņš tiek galā ar kādām grūtām emocijām, piemēram, bailēm. Tad bērns atkal un atkal var gribēt lasīt pasaku, kur kāds baidās un tiek galā ar bailēm, līdz viņam pašam mazinās baiļu izjūta. Līdzīgi, ja maza meitene sapņo par to, ka gribētu būt princese. Lasot vienu un to pašu princešu stāstu, viņa var dzīvot šajās fantāzijas. Būtiski ir arī tas, kas konkrētajā laikā ir aktuāls vienaudžu vidū, jo bērni viens otru atdarina, un, ja kaut kas ir aktuāls bērnudārzā, var būt aktuāls arī mājās.

Piemēram, vairākkārt liekot vienu un to pašu puzli vai lego, bērns piedzīvo arī kompetences izjūtu, to, ka viņš var, ka viņam izdodas. Viņam ir iespēja to parādīt gan sev, gan vecākiem. Turklāt viņu tas aizrauj, trenē viņa domāšanu, attīsta sīko motoriku un veicina radošumu. Tas ir ļoti būtiski, jo bērns mācās spēlējoties.

Vai bērna attīstībai tomēr labāk piedāvāt arvien jaunas lietas, pieredzes?

Kopumā tas, ko bērns atkārto, dod viņam drošības izjūtu. Bērns zina, kāds būs rezultāts, zina, ko var gaidīt un piedzīvot. Ar jaunajām lietām nekad nevar zināt, kā būs, tāpēc var būt nedrošība mēģināt. Šajā ziņā nozīme var būt arī bērna temperamentam, cik viņš kopumā viegli pieņem jauno. Ja bērns bieži mēdz iestrēgt uz noteiktām lietām vai lietu secību, vecākiem jāpadomā, kā saudzīgi dažādot bērna ikdienu, kā palīdzēt viņam kļūt elastīgākam, kā veicināt viņa gatavību biežāk un vairāk piedzīvot kaut ko jaunu. Citādi ar laiku tas var sākt traucēt mazā attīstībai.

Varbūt šis ieradums pāries pats no sevis?

Parasti, kad bērns ir uztrenējis to, ko neapzināti gribējis, izdzīvojis savas emocijas un fantāzijas, vēlme pēc konkrētām nodarbēm pazūd. To vietā rodas jaunas. Stāstus un pasakas, ko bērni vēlas dzirdēt atkal un atkal, vecāki var paanalizēt. Tie var norādīt uz to, kas bērnam patlaban ir aktuāli vai kāds jautājums ir sasāpējis. Piemēram, ja bērnudārzā dara pāri, bērns grib dzirdēt varoņu stāstus, kur labais, varbūt pat vājais uzveic sliktos.

Vai ir kāda robeža, aiz kuras ieradumu visu atkārtot var uzskatīt par pārmērīgu?

Vienmēr vispirms jāņem vērā bērna temperamenta iezīmes un aktuālie notikumi viņa dzīvē. Tomēr, ja bērns savā ikdienas režīmā ļoti izteikti neko nav gatavs mainīt un fanātiski turas pie esošā (vilkšu tikai vienas krāsas apģērbu, iešu tikai pa vienu ielas pusi, ēdīšu tikai kaut ko vienu), ja katrs jaunums viņam nāk ar milzu grūtībām, tas var liecināt arī par kādu psihisku traucējumu, tāpēc vecāku sirdsmieram būtu vērts konsultēties ar bērnu neirologu.

Sagatavoja: Madara Ozoliņa
Publicēts 2017. gada decembra žurnālā MANS MAZAIS

0 Super!