Tētis apsēžas uz dīvāna ar saviem “Gulivera piedzīvojumiem”, pasmaida puikam un prasa, vai šis vēlas knupi. Jā, protams, no knupja atteikties nav iespējams. Tas tiek laipni iedots, un sākas vakara pasaka, kuras laikā mazais susurs te miegaini valstās pa gultu, te mīcās pa mani – ja neesmu prom lekcijās –, te, pašķielējis uz tēti, viltīgi nozūd no dīvāna un sāk spēlēties. Ir sācies miega rituāls.

Iepriekš mana dzīve ne tuvu nebija tik strukturēta, cik tagad, taču, parādoties bērnam, kam ir nepieciešama rutīna, tā nemanāmi iezagusies mūsu visu dzīvēs. Spontanitāte tiek rezervēta īpašiem gadījumiem, rituāli, kas izkopti līdz pilnībai, dominē, un bieži vien pat mazākā atkāpe no normas rezultējas haosā. Lai cik garlaicīgi un nomācoši tas izklausītos, rutīna palīdz organizēt dzīvi ar mazuli daudz labāk par visiem pārējiem “brīnumlīdzekļiem” – vismaz mūsu ģimenē.

Mūsu gulētiešanas laiks kopš puikas 4 mēnešu jubilejas (tātad jau gadu) praktiski nav mainījies – vairāk vai mazāk kā pēc grāmatas lights out by 8 o’clock. Tas, iespējams, ir mazliet variējies – piemēram, kad Austrim vēl nebija zobu (un viņam nebija zobu līdz pat 11 mēnešu vecumam!), izpalika zobu mazgāšana, kā arī pašos pirmsākumos katru vakaru plānā bija vanna, taču tagad puiks tiek lepni iesēdināts lielajā izlietnē, kur plunkšķinās uz nebēdu, gādājot, lai vannasistabai pēc iespējas ātrāk atkal būtu nepieciešams remonts.

Ir tikai viena lieta, ko esam ieviesuši no jauna. Ja pašā sākumā sīkums paēda pienu, aizmiga un es viņu noliku gultiņā, tagad tā vietā es viņu mīļoju, aijāju rokās, sēžot uz gultas, līdz viņš kārtīgi samiegojas istabas pustumsā. Man kāds varētu sist pa nagiem, kaunināt – pat tētis nav līdz galam on board, ka midzinu viņu rokās, taču šoreiz šis rituāls ir nepieciešams man.

Pēc dienas darbā vai vēlām lekcijām (un daždien – abu kombinācijas) esmu tā izslāpusi pēc sava mazā puikas mīlestības, ka nespēju viņu ēteriski viegli samīļot un nolikt gultā. Nē, es vēlos viņam pielipt, sasmaržot, samīļoties, lai ikkatra šūna laimē spiedz. Un tādā mīlestības uzplūdā viņš arī aizmieg – man rokās. Jā, es zinu, ka vēlāk būs grūti atradināt, jā, bet es tik ļoti, ļoti to gribu. Sue me!

Kādi ir jūsu gulētiešanas rituāli? Kurš jūsu ģimenē liek mazuli gulēt?

1 Super!