Esmu visnotaļ savdabīgs cilvēks, lai neteiktu – savāds vai jocīgs salīdzinājumā ar, šķiet, vidējo jauno mammu, ko var manīt sociālajos tīklos. Viena no manām īpatnībām ir uzskats, ka pavisam mazus bērnus (vecumā līdz trīs gadiem) un kafejnīcām, restorāniem un citām izklaides vietām vest var, bet reti. Tas ir izņēmums, piedzīvojums, kaut kas nebijis un jauns gan man, gan bērnam. Uz šādām vietām – muzejiem, izstāžu zālēm, u.tml. – ir jāiet, lai paplašinātu savu horizontu, bet tas nav jādara bieži, jo mazam bērnam, manuprāt, ikdienai jābūt strukturētai un ar veselīgu devu rutīnas.

Tā nu, ņemot vērā, ka publiskās, ierobežotās vietas ar blīvu cilvēku masu, apmeklējam neregulāri – varbūt reizi mēnesī – liels un neaprakstāmi patīkams ir mans pārsteigums, kad uz kādu šādu vietu dodamies un sastopamies ar pozitīvu, siltu, pat atsaucīgu attieksmi pret bērniem. Es neloloju cerības, ka “bērniem draudzīgās” vietas realitātē ir tikpat draudzīgas kā uz papīra, tādēļ vienmēr palieku ar pārsteigumā puspavērtu muti, kad pret mani un manu mazo puiku apkalpojošais personāls izturas jauki.

Es priecājos, ka Mans Mazais apkopo ģimenei draudzīgās vietas, tā dara arī Babyroom.lv. Uzņēmēju, kuri saprot, ka arī mammas, ne vien steidzīgi ofisa darbinieki-pusdienotāji ir vērtīgi klienti, kļūst arvien vairāk. Mans dēls – varbūt tādēļ, ka outings, šāda veida izklaide ir salīdzinoši reta parādība – kafejnīcās, muzejos vienmēr ir paraugpuika. Viņam ir interesanti, viņš būtībā iesūc, uzsūc, iekodē sevī visu redzēto, un pēcāk mājās to savā valodā atstāsta lācim un ezim, šiem vārot kastaņu zupu. Drīzāk darbs man būtu ar sevi veicams – saprast, ka ar mazu bērnu es drīkstu doties uz publiskām vietām un mēs vairumā vietu varbūt patiešām esam gaidīti.

Mani pilsētas centra favorīti šobrīd ir Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, izstāžu zāle Arsenāls, protams, Zinoo (burvīgā darbiniece tā slavēja manu viengadnieku par viņa zinātkāri un atvērtību, interesi par visām saistošajām ierīcēm un eksperimentiem). Gribētu arī paslavēt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, taču jāatzīstas, ka atšķirībā no Arsenāla, LNMM gides un darbinieces ļoti dedzīgi un aizrautīgi kušina bērnus – par spīti visām ģimenes programmām.

Kur jums patīk kopīgi doties ar bērnu? Varbūt ir kādi ieteikumi?

 

1 Super!