Bet, mincīt, nu varbūt ir. Nu varbūt es esmu stāvoklī.
– Nu neesi tu stāvoklī.
Believe me.
Bet ja nu tomēr. Ja nu tomēr esmu.

Mīlestība ir elastīga. Mīlestība ir pretīgi rozā krāsas gumija, kurā tu satin, samezglo savējo un savējos. Tev šķiet, ka plīsīs, ka nu ir gana, bet, nē, atveras čakra un tu atkal vari to mazliet pastiept, un izrādās, tā padodas un atdodas vēl dažus centimetrus – tieši tik daudz, lai savā tīklā tu varētu iepīt vēl vienu cilvēku.

Nē, šoreiz es nerunāju par mīļāko, bet gan par bērnu. Lai arī precīzi pirms mēneša jau rakstīju, ka vēl viens mazulis mūsu ģimenē ir a no-no, tas neizslēdz vēlmi un ilgas. Es vēroju savas draudzenes ar mazpuikiem savās siltajās skavās, es vēroju graciozos vaļus ielās, pārskatu bildes ar sīksīku Austri. Tikai tagad saprotu, ka tad, kad es biju pavisam svaigizcepta mamma, nemācēju īsteni izbaudīt un iesūkt sevī to neaprakstāmi silto sajūtu, kas rodas, rokās turot pēc piena un gluži bībeliskas šķīstības smaržojošu mazuli. Es neesmu ticīga, bet esmu pārliecināta, ka tā smaržo unicorns n’ stuff.

Austris ir liels un – man par totālu pārsteigumu – tik apzinīgs un atjautīgs, kā es nemūžam nebūtu iedomājusies viengadniekus. Savukārt es, lai gan vizuāli neatgādinu daiļās renesanses mātes esences, kas manā prātā iemieso jēdzienu māte, beidzot esmu apzinājusies, atjēgusies – ka par spīti visam es tāda esmu: mamma. Un es f*cking dievinu tāda būt.

Un, jā. Vīram ir taisnība. Ar vienu taču ir gana. Tu taču sākumā vispār negribēji būt mamma. Ar vienu ir gana. Tev taču nepatīk bērni. Bet man iepatikās – savs. Un arī draudzeņu bērni ir mīlīgi. Bet par kādu naudu mēs viņu uzaudzināsim, pabarosim? Jā, man ir jāatrod labs darbs, puiks jāaizsūta dārziņā. Viss pēc ģenerālplāna.

Taču dažubrīd man gribas nospļauties un palaist visu uzmanību, plānošanu vējā. Let Future-Elza deal with it. Tādam noskaņojumam komplektā prāts aiziet pa pieskari un sāk meklēt pazīmes grūtniecībai, kuru, protams, nav. Pa spirāli aiziet doma aiz domas. Vai manas krūtis nav jutīgas? Vai tā ir slikta dūša no štovētiem kāpostiem, vai arī nē? Varbūt šovakar netaisīt presītes? Pilnīgs bzdings!

Diemžēl mans vīrs nav tāds spļāvējs uz nākotni. Nē, viņš ir racionāls, down-to-earth matemātiķis, kas ir izkalkulējis visu līdz centam, nē, līdz šūnai vai atomam. Un es viņu tādu mīlu. Bet ja nu tomēr. Ja nu tomēr mēs pastieptu to mīlestību vēl mazliet, mazliet, kamēr vēl jauni un skaisti? Nu vismaz jauni. Daļēji.

0 Super!