Tīri jauks darba dienas pēcpusdienas notikums. Visa mūsu ģimenīte atradās mūsu ģimenes automašīnā, priecīgi, laimīgi un ar vēlmi kur doties.. meklēt piedzīvojumus, doties ciemos vai kaut kur aizbraukt.

Pirms šīs vēlmes īstenošanas vēl bija fiksi jāieskrien lāčplēša ielas birojā un jāizdara pāris svarīgas lietiņas.. un labi, ka tā. Brīdī, kad bijām netālu no izvēlētās apstāšanās vietas, mūsu mašīnīte ”izbeidzās”, vīrs paziņoja, ka kaut kas neesot labi un drošības labad apstājās. Atverot mašīnas pārsegu ar neapbruņotu aci varēja redzēt, ka kaut kas tur ir saplīsis, vīrs izsauca evakuatoru un te nu sākās pasākuma jautrākā daļa..

Ja mēs būtu divi vien, droši vien tik jautri nebūtu, bet tā kā mēs bijām visi četri – es, vīrs un divi mazi bērni, tad piedzīvojums sākās uz līdzenas vietas. Kamēr mēs esam automašīnā, tikmēr viss ir mierīgi – visiem ir silti un ērti, mantas, kas ir paņemtas līdzi nevienu neapgrūtina, ja ir vēlme, ko uzkost, tad viegli var iebraukt kādā veikalā vai citā vietā un šo jautājumu atrisināt.

Brīdī, kad automašīna vairs nav dzīvotspējīga, ierastās mazās un viegli atrisināmās lietiņas kļūst par īstu izaicinājumu vecākiem. Pēkšņi visiem gribās ēst :) Tā kā mums bija jāgaida evakuators, tad īpaši tālu nekur doties nevarējām. Tuvākais narvesens bija tieši laikā.. maizītes, koņčiņas un suliņas atrisināja bada jautājumu un jau pēc īsa brīža visi bija laimīgi.

Kad atbrauca evakuators, parādījās nākamais izaicinājums –  kā paņemt visas mantas no automašīnas plusā neaizmirstot, ka var nākties nest ar bērnus. Paēduši un apkrāvušies ar mantām sākām domāt par mājupceļu. Te nu aktualizējas jautājumi par apģērbu, vai visiem viss ir līdzi.. šalles, biezās bikses, cimdi. Nereti braucot ar mašīnu visas šīs lietiņas var arī nepaņemties līdzi, jo automašīnā taču ir silti.. un re kā, te nu laba dzīves mācība, ka nekad neko nevar zināt. Paldies dievam mums bija līdzi visas siltās drēbes un mazie čūbīši tika silti saģērbti.

Aktualizējās arī jautājums par e-talonu.. atceros, ka bija tāds joks, ka katra opeļa bardačokā ir jābūt etalonam, neko sliktu nedomāju par opeli, bet, šķiet, ka e-talonam būtu jābūt katras mašīnas bardačokā.. a ja nu :)

Ļoti nopriecājos, kad atradu savas jakas kabatā e-talonu un pēc vīra teiktā, sapratu, ka mājās varam nokļūt ar vienu sabiedrisko transportu un pieturvieta ir visai netālu Abrenes ielā. Iekāpjot autobusā, visi četri tikām pie sēdvietām, tas gan neliedza mazajiem bakstīties un kņosīties mums blakus.

Viegli izbesījušies, bijām tikuši līdz mājām. Mazie mājās ļoti ātri atguvās, es atguvos pēc karstas vannas un vīrs pēc alus kausa. Jāsaka tā, cik nu šī diena varēja būt veiksmīga, viņa tāda bija. Esmu pateicīga, ka man ir tik gudrs vīrs, kurš laicīgi reaģēja uz mašīnītes vajadzībām. Esmu priecīga, ka mums līdzi bija siltās drēbes bērniem un secinu, ka esam veiksminieki, jo ”noplīsām” ļoti labā vietā, mājupceļš bija viegli sasniedzams. 

..te nu bija mūsu vēlme pēc piedzīvojuma.. ko gribējām, to dabūjām! :)

1 Super!