– Man ārsts ieteica pirmos mēnešus neēst medu un riekstus. Man netraucē – man tāpat tos neprasās. (Es sarunā ar vīramāti)
– Es Tev atnesu riekstus medū. Es jūtu, ka Tev nepieciešami vitamīni. (Vīramāte ar patiesi sirsnīgām acīm pēc mēneša)


Nē, mana vīramāte pavisam noteikti nav vella māte (varbūt tās ir sievasmātes? viela pārdomām). Man ir paveicies ar siltu, saudzīgu un labu vēlošu otro mammu, kas nenormāli forši cako zeķes un gatavo mēli-rijamus ēdienus. Taču, jā, manējo viņa nekad neaizstās, un dažbrīd uzpeld pa darvas pilienam tai burciņā ar riekstiem medū.

Tā kā es un manas tuvākās draudzenes esam tikušas vai drīz tiksim pie puikām, ar rūpju pilnu skatu raugos nākotnē. Mana sirdsapziņa nervozi trīc ar cigareti rokās. Jā, šobrīd mamma esmu es, taču kādudien, cerams, es tikšu apgreidota nākamajā līmenī uz omītes statusu. Visticamāk, es būšu neciešama, un, jau laicīgi gatavojoties nenovēršamajam, savas piezīmes par pirmajiem mēnešiem ar zīdaini labāk pierakstīšu tagad. Varbūt jāizprintē un jāguļ ar tām zem spilvena, lai iesēžas.

Piedāvā palīdzību, bet neuzbāzies ar to.

Seriously, mēs visi zinām, ka ikkatras varavīksnes galā tevi sagaida nevis pods ar zeltu, bet smaidīgs zīdainis ar neizturami garšīgi smaržojošu pakausi. Neslēpies aiz es tev palīdzēšu maskas – you want your fix. Ja mammai būs nepieciešama palīdzība, viņa tev palūgs, taču visticamāk tā būs saistībā ar ēst gatavošanu un tamlīdzīgām lietām. Dari zināmu, ka vari atslogot smago krūšu nogurdinātos mātes plecus, and she’ll get back to you.

Parūpējies par ikdienu.

Miega vietā ir zīdainis. Ēdiena vietā ir zīdainis. Mājas darbu vietā ir zīdainis. Kur vien skaties, vecākiem jeb kam sprunguļus riteņos met jaunākais pasaules atklājējs. Ja nāc ciemos, nomazgā traukus (paldies par patīkamo pārsteigumu virtuvē, vīramamm!), piedāvā atnest produktus no veikala (paldies, tēti), palīdzi izmazgāt drēbes, kas sākušas vākties baros un grasās dumpoties (paldies, mammu!). Vienīgais, ja jaunā ģimene ir palūgusi konkrētas lietas negatavot, visticamāk tā nav kaprīze – un nav vajadzības aizliegtos augļus stūķēt ledusskapī.

Cieni jaunās ģimenes noteikumus.

Ja vien pēdējo pāris gadu laikā neesi savā ķermenī izjutusi spērienus no citas dzīvas būtnes un pēc tam laidusi to pasaulē, ir iespējams, ka tavi mīļi domātie, dažreiz uzstājīgie padomi ir mazliet novecojuši. Pirmais piebarojums mūsdienās parasti īsti nav ūdens, kurā novārīti dārzeņi. Vai 1/8 olas dzeltenuma. Vai baltā zivs. Ja mamma lūdz kādā noteiktā pozā bērnu necilāt, mēģini to ievērot, ne pateikt, ka tā nemāki un tā nav ērti. Laiki mainās, bet humora izjūta, elastīgums attieksmē un diplomātijas spējas būs zelta vērtē vienmēr.

Nedusmojies, ka zīdainis te grib, te negrib tevi redzēt.


Zīdainim tu esi svešinieks. Tas nekas, ka jau pirmajā viņa dzimšanas dienā vai drīz pēc tam tu laimē trīsoša viņu turēji rokās. Viņam ir mamma, tētis (vai tā ekvivalents) – un visi pārējie. Dažreiz viņu izklaidē tavi smaidi, jokošanās un savilktās uzacis, bet dažreiz tu esi lieka. Nelūdz mammai atstāt jūs vienus, lai sīkais pievērstu uzmanību tev. Dabūsi beigtas zivs skatienu pretī. Pacieties – pēc pāris mēnešiem nevarēsi no mazbērna vairs atkauties.

Mamma ir galvenā.

Jā, pat tad, ja tev ir pieredze ar trim vareniem vīriešiem vai Van Trappu ģimenīte, konkrētā bērna mamma (un tētis/dzīvesbiedrs/dzīvesbiedre) vislabāk zinās konkrētā bērna vajadzības – manas vīramātes vārdi. Punkts.

1 Super!