Vai ir nozīme tam, kurš pirmais uzsāk ēst pie galda mājās? Šis jautājums man pat teorētiski vēl pirms nedēļas absolūti nebija aktuāls, tam netika pievērsta nekāda vērība, gluži vienkārši parasti ēda tas, kuram vairāk gribās ēst :)

Šobrīd savā dzīvē, savā ģimenes un attiecību dzīvē esmu nonākusi pie secinājuma, ka ļoti vēlos atbalstīt savu vīru, vēlos mīlošas un tai pat laikā stipras attiecības, attiecības, kurās es esmu laimīga un vīrs ir veiksmīgs. Esmu pat uzsākusi pamatstudiju programmu „laimīgas attiecības” Dzīves Mākslas Akadēmijā (tam varētu veltīt atsevišķu blogu, cik tur ir forši).

Es vēlos apzināt ikkatru savas dzīves mirkli, saprotot, kā tas ietekmē manas attiecības.. iespējams ir daudzi mazi dzīves notikumi, kuri būtu pelnījuši manu vērību :) un viens no tādiem notikumiem ir kopīgas maltītes ieturēšana. Reizes, kad mēs visi esam mājās un visi kopā dodamies pie galda man ļoti patīk, pēdējā laikā gan tas izdodās retāk kā parasti, bet lietas būtību tas īpaši nemaina. Jautājums būtu kā ēdiens tiek gatavots, pasniegts un ēsts?

Mūsu ierastā ēst gatavošanas kārtība ir visai nenoteikta. Netiek pievērsta īpaša vērība kādai no stadijām. Brīdī, kad tiek gatavots, mazie parasti rosās līdzi pa virtuvi, vienmēr izprasa kādu ēdiena gabaliņu.. ja tiek taisītas maizītes, tad pa vidu mazajiem tiek izsniegtas maizes šķēlītes, ja tiek griezti augļi vai dārzeņi arī tie tiek izsniegti – nekad neesmu tajā redzējusi neko sliktu.

Ēdiena pasniegšana.. parasti ēdiens tiek uzlikts uz tuvākā šķīvja un tad kaut kā saservēti arī pārējie :) Pati ēšana.. nereti tieši mazie ir tie, kas uzsāk ēst, jo sirsnīgāk pieprasa. Ja vīrs gatavo, tad man pašai dikti patīk izprasīt ēdiena devas vēl pirms tas ir pavisam gatavs, piemēram, ar pankūkām, es varu tās ēst cepšanas laikā, kā viena gatava, tā izprasīt un vīrs tik turpina cept.. man tas šķiet pat visai mīļi :)

..un tad mana dzīve apgriezās ar kājām gaisā, jo es uzzināju, ka ”pareizi” būtu nedot neko mazajiem kamēr ēdiens tiek gatavots, ka pirmais šķīvis uz kura ēdiens būtu jāservē ir vīrieša šķīvis un ka brīdī, kad visi ir apsēdušies pie galda, vīrietis ir tieši tas, kuram fiziski būtu pirmajam jāsāk ēst, tā teikt jāatklāt maltīte un tikai pēc tam ēdienu sāk baudīt sieviete un bērni.

Pirmajā brīdī man tas šķita visai muļķīgi.. nu kāda tieši ir starpība, kurš pirmais uzsāk ēst? Ja mēs visi ģimenē esam apmierināti ar veidu kādā mēs ēdam, tad kāda tam ir nozīme? Skaidrojums ir nedaudz smalkāks kā biju iedomājusies. Izrādās zemapziņas līmēnī tas, kurš pirmais uzsāk ēst, tas arī uzņemas atbildību par pārējiem, tas savā ziņā kļūst noteicējs, kļūst barvedis. Šādi pasniedzot pirmajam un sagaidot, kamēr maltīte ir uzsākta, tiek izrādīta cieņa barvedim, jo viņš ir tas, kurš sargā un uztur ģimeni. (Skan visai aizvēsturiski) :) :)

Bērnam šāda atbildība ir pilnīgi lieka, viņš zemapziņas līmenī var izjust lielu slogu un var sākt ”šefot” mājās ”kāpjot” vecākiem uz galvas, turpretī vīrietim šāda atbildība ir ļoti vērtīga un pat vajadzīga, brīdī, kad vīrietis ir barvedis, bērni jūtas drošībā, jo ir kāds, kas viņus sargā. 

Es nezinu vai tas tik tiešām tā ir, taču zinu vienu, gribu, lai mans vīrietis vēl vairāk uzņemas atbildību par mani un bērniem un gribu, lai tas norit dabīgi, viegli un ar mīlestību, es gribu, lai mans vīrs redz un jūt, ka ģimenē viņu ciena (ja nu gadījumā pirms tam viņš tā nejutās), ka tam tiek piešķirta īpaša verība un gribu ikkatru dzīves notikumu ar to bagātināt. 

Turpmāk ēdiena gatavošana mūsu mājās būs vesels rituāls, īpašā godā celsim mūsu mājas vīrieti, redzēs kādas pārmaiņas tas nesīs.. pēc kāda laiciņa varēšu ar tām padalīties, ja tādas būs :) 

1 Super!