Sveiks, mīļais lasītāj :) Ir tā, ka šobrīd manu dzīvi lielākoties aizpilda visādi darbiņi, kurus esmu izvēlējusies darīt. Darāmo darbiņu saraksts ir kļuvis tik liels, ka no kaut kā ir jāatsakās.. un kā iespējams tu jau nojaut, runa ir par blogu rakstīšanu.

Ikdienas darbiņi, kas saistās ar māju un bērniem šķiet aizņem lielāko daļu manas dzīves, attiecības ar puisi un sevi arī varētu pieskaitīt pie ikdienas darbiņiem :) ..un tad vēl ir nācis klāt tāds milzīgs patīkams darbiņš, kurš saucās kāzu plānošana.

Liela daļa lietiņu, kas saistās ar kāzām, jau ir padarītas, tā piemēram, mūsu garderobi ir papildinājušanas tādas lietas kā laulību gredzeni un kāzu kleita, ir zināma vieta, kur mēs teiksim viens otram jā-vārdu un kur pēc tam to svinēsim, viesi ir saaicināti un auklīte, kas būs līdzās mums liktenīgajā dienā, rezervēta.

Ir vēl liela daļa lietiņu, kas nav padarītas, to skaitā varu minēt kāzu dejas tapšanu, uzvalka atrašanu, galdā liekamo ēdienu un dekorāciju izvēli.. un tam visam pa vidu miera saglabāšanu.

Jāatzīst, ka līdz šim visai veiksmīgi ir izdevies nekrist panikā un lietiņas, kas saistītas ar kāzu plānošanu, darīt ar prieku. Cenšos agri celties, dienas laikā vairākkārt pasekot līdzi savai elpai – ja jūtu, ka sāku satraukties un parādās vēlme visu darīt ātri, tad zinu, ka ir laiks mierīgi paelpot un brīnumainā kārtā tas palīdz. Ja sāku just bailes par naudas pietiekamību, arī tad mierīgi paelpoju, cenšos prātā atlaist šīs muļķīgās domas, jo zinu, ka Visums parūpēsies par visu, ko esam izvēlējušies piedzīvot šajā brīnišķīgajā dienā.

Tas, kas man ne pārāk pēdējo dienu laikā izdodas, ir atrast laiku sev vienai pašai. Gulēt ejot gandrīz katru vakaru apņemos, ka piecelšos stundiņu ātrāk, lai varētu netraucēti pabūt viena, taču rītam pienākot, miegs pārņem mani savā varā un netraucētā stundiņa ar sevi pārvēšas saldā miedziņā. Dienas laikā atrast laiku sev ir visai pagrūti, jo prāts visu laiku atgādina par sevi, labu gribot saka priekšā, kas vēl darāms gaidāmajai kāzu dienai.

Zinu, ka mans sakāmais „grūti atrast laiku” ir visai muļķīgs, jo atrast laiku itkā var visam, ja vien to vēlas. Līdz ar to jaatzīst, ka  laikam neprotu sevi līdz galam mīlēt un sava laika plānošana man vēl ir jāapgūst.. cerams, ka man tas izdosies. Pabūt vienatnē ar sevi ir tik tiešām svarīgi, tas līdzsvaro un nomierina, tas dod spēku un piešķir dzīvei garšu. Pietiek vien ar stundu, lai es būtu mīloša un patīkama būtne.. itkā tik vienkārši, tik nezin kāpēc, nereti man šo stundu atrast neizdodās.

Tā nu esmu attapusies tik tālu, ka saistībā ar blogu rakstīšanu es septembri ņemu brīvu. Ja pēc mēneša jutīšu sevī vēlmi rakstīt un mansmazais komanda vēl gribēs, lai rakstu, tad es to arī darīšu. Pagaidām, mīļo lasītāj, es tev saku paldies, ka biji kopā ar mani, vēlu tev jauku septembi un sev brīnišķīgas kāzas :)

1 Super!