Mūsu ikdienas pārvietošanās līdzeklis ir automašīna. Šonedēļ mašīnīte tiek aprūpeta un samīļota, proti, tā ir servisā. Mūsu dzīve šonedēļ līdz ar to ir visai interesanta, jo visi ierastie pārbraucieni pēkšņi prasa divreiz vairāk laika, pilnīgi citu gatavošanos un arī attieksmi.

Pirmdien biju plānojusi braukt ciemos pie dziednieka uz Skulti ravēt viņam dobes (jo viņš pēc mana lūguma noteica, kur mums mājās atrodas āderes). Pienāca pirmdiena un brīnums nebija noticis, mums neuzradās cita automašīna.. līdz ar to, bijām izvēles priekšā – nebraukt vispār vai uztvert šo visu kā piedzīvojumu un braukt ar vilcienu.

Mēs izvēlējāmies otro variantu, braukt ar vilcienu. Puisim bija brīvdiena un viņš labprāt atbalstīja mani un bērnus šajā braucienā, bija ļoti pozitīvi noskaņots un daudz mierīgāks par mani :)

Nelielu paniku radīju tieši es.. kā braukt, ko ņemt līdzi, ar ratiem un vilcienā.. un diviem bērniem.. vai tiešām tā ir pratīga doma? Braucot ar mašīnu es varu paņemt līdzi visas iespējamās mantas – gan siltam, gan vēsam laikam, skaistos komplektiņus un darbīgos komplektiņus (kravāšanās gan līdz ar to ir divreiz ilgāka, tomēr viss ir līdzi)

Braucot ar vilcienu visu paņemt nav iespējams, gluži vienkārši nest to visu negribās. Tik cik var ielikt zem bērnu ratiem, tik arī var ņemt līdzi. Jāsaka tā, sagatavoties ceļam ar mazāk mantām man prasa lielāku piepūli, jo ir īpaši jāpadomā  pie tā, ko vajag un ko nē. Šeit varu tikai mācīties no sava puiša, kurš viegli apgalvoja – nu kā, brauksim skaisti, līdzi ņemam vienas pārvelkamās drēbes. Itkā tik vienkārši un saprotami, bet brīdī, kad es gatavojos ceļam, liekot mūsu mantas somā, tik viegli viss nemaz nelikās.

Vēl pirms izbraukšanas pagatavoju pāris sviestmaizītes ar desu un sieru un medu mazajam, ko ņemt līdzi un našķoties vilcienā – tā šķiet labākā brauciena daļa, ēst vilcienā :)

Brauciens bija brīnišķīgs, tik jauki pavadīts laiks ar saviem mīļajiem. Izbaudīju kopā būšanu ar bērniem un puisi. Pārvietojoties ar auto es parasti sēžu pie stūres un visa mana uzmanība ir veltīta ceļam, šoreiz visu uzmanību varēju veltīt puisim un bērniem, un jāsaka tā, šādi man patika pat labāk.

Vienīgais mīnuss šajā braucienā un attiecīgi lielais pluss, ko varu pierakstīt automašīnai ir bērnu miegs. Vilcienā mazie neaizmiga, viss bija jauns un interesants un gulēšana nevienam nebij’ ne prātā, līdz ar to dienas ritms mazajiem drusku pajuka. Braucot ar auto šādus garus braucienus, mazie vienmēr aizmieg un līdz ar to jautājums par dienas miedziņu atrsinās pats no sevis :)

Jebkurā gadījumā diena tika pavadīta godam un sev par brīnumu atskārtu, ka braukt kopā ar bērniem vilcienā ir visai jautrs un patīkams pasākums :)

0 Super!