Iesākšu ar to, ka mani bērni ēd labprāt. Renāriņš ir nedaudz izvēlīgāks, toties Patrīcija ēd visu, brokastis, pusdienas vai vakariņas – viņa atbalsta mani it visā, ko es pagatavoju. Tā būtu pozitīvā puse. Negatīvā ir tāda, ka gatavoju es ne-labprāt :)

Es zinu, ka ēšana ir viena no svarīgākajām lietām mūsu dzīvē, zinu, ka labas veselības pamatā ir labi, veselīgi ēdieni, taču ar to nepietiek, lai katru dienu es gatavotu. Es gribētu šo lietu mainīt, gribētu gatavot ar prieku un pasniegt saviem mīļajiem uzturvērtībām bagātus ēdienus, kas nodrošinātu to, ka mēs visu būtu enerģijas pilni un veseli. Kā piespiest sevi gatavot ar prieku vai vispār gatavot?

Pāris dienas atpakaļ facebook.lv ieraudzīju kādu semināru, kas norosinājās biznesa augstskolā Turība. Semināru vadīja Signe Meirāne, kas ir ēdiena cienītāja, vairāku pavārgrāmatu autore (līdz šim par viņu neko nebiju dzirdējusi un nav jau brīnums, jo ēst gatavošana nav manā redzes lokā). Semināru es brīnumainā kārtā noskatījos mājās onlainā (brīnumainā, jo tajā brīdī mājās biju ar pieciem bērniņiem – Renāru, Patrīciju un trim kaimiņu meitenēm)

Seminārs bija brīnišķīgs, vadītāja Signe Meirāne mani ļoti iedvesmoja. Viņas teiktais bija nedaudz skarbs, taču patiess un šķiet tieši tas mani uzrunāja. Šodien pat nopirku viņas grāmatu „Bērni Ēd!” un ar šausmām sapratu, ka ēdienu receptes manī iedveš bailes... nodomāju, cik viņas bērni ir laimīgi, ka viņiem ir tik apņēmīga māmiņa, kas gatavo visas šīs brīnisķīgās lietas.. tās ir investīcījas, kas atmaksājas.

Interesanti, ka bailes no neierastu ēdienu pagatavošanas minēja arī Signe Meirāne savā semināra. To dzirdot es pasmīnēju - cik gan muļķīgi ir baidīties no parastas receptes, bet jā.. cilvēks šķiet baidās no visa, kas tam ir nezināms un šis stāsts šoreiz bija arī par mani. Tā piemēram, izlasīju viņas grāmatā receptes, kur ir nepieciešamas tādas lietas, kā kokosriekstu eļļa, zaļie griķi, linsēklas.. ar to pietika, lai es sāktu krist panikā.. :) nekad neko tādu neesmu lietojusi, nezinu, kur to nopirkt.. bailes ir tik lielas, ka raudot noliku grāmatu malā.. domas, kas sāk raisīties ir apmēram tādas – es nekad nespēšu pienācīgi neko pagatavot.. Es nomierinājos, pēc brītiņa atradu citu recepti – tādu, kurā principā visas sastāvdaļas ir man zināmas un pieejamas, ar kaut ko ir jāsāk!

Mūsu ģimenes ēšanas paradumi varētu būt labāki, to es apzinos. Ir dienas, kurās ēdam labi, taču ir arī dienas, kad vienīgais, ko spēju pagatavot ir vārīti griķi ar siestu un šķipsniņu sāls. Kopš noskatījos semināru esmu apņēmības pilna ēst citādi. Šis tik tiešām vairs nav stāsts par mani... manā dzīvē ir ienākuši divi mazi čūbīši un man ir jacenšās nodrošināt viņiem visu vislabāko. Savas bailes un slinkums ir jāpārvērš brīnišķīgās ēdienreizēs. Lai top! :)

2 Super!