Cik daudz jūs saviem mazajiem dodat planšeti vai mobilo telefonu? Es visiem spēkiem esmu centusies izvairīties un esmu devusi vien pāris reizes - ja raud mašīnā, piemēram, jo tas nenoliedzami novērš uzmanību. Nedomāju, ka tas ir kaut kas slikts, bet vienlaikus apzinos, ka mazie pie mobilo ierīču ātrajām bildītēm un impulsiem pierod diezgan ātri. Un pazīstot sevi, zinu, ka man pašai grūti noturēt robežas. Ja mazais būs sācis spēlēt, es teikšu, ka nu gan pietiek, bet viņa raudās - pastāv ļoti liela iespēja, ka piekāpšos. Tāpēc labāk izvairos no tā, par ko man nav pārliecības, ka varu nokontrolēt. 

Šodien gan es padevos. Man bija jāpabeidz raksts, bet Dārta gribēja, lai spēlējos ar viņu. Labi sapratu, ka pareizāk būtu atlikt darbiņu, paspēlēties pusstundu un pērc tam viņa visticamāk būtu apmierinājusi savu vajadzību pēc manis un spēlētos tālāk. Bet man nebija spēka. Iedevu planšeti un uzliku teletūbijus. 

Lielas jēgas gan nebija, ik pa laikam ieslēdzās ekrānsaudzētājs un man tāpat bija jādarbojas ar planšeti, nevis mierīgi jāraksta. Vārdu sakot - stress un uztraukums tāpat neizpalika. Te laikam iederas arī livaL bloga nosaukums: Kā visu paspēt un vēl būt laimīgam?  Saprotu, ka pareizā atbilde ir - neuzņemoties par daudz, bet dzīvē tās robežas noturēt grūti. Labi, pietiks gausties...
 
Atgriežoties pie sākuma - vai un ko jūs mazuļiem ļaujat darīt mobilajās ierīcēs? Es līdz šim esmu rādījusi aplikāciju, kurā ierakstītas dažādu savvaļas dzīvnieku skaņas, latviešu multenes un dziesmiņu: "Miedziņš nāk", kā arī šodien minētos Teletūbijus rādījusi, bet galīgi neizslēdzu, kas ir arī foršas un attīstošas spēlītes, ko mazās devās var piedāvāt tādas pusotrgadīgam un divgadīgam bērnam situācijās, kad ļoti vajag brīvas rokas. 

0 Super!