Šogad laikam jau trešais bloga ieraksts par ballītēm, bet ko lai dara - piecu bērnu ģimenē ballītes nudien ir katru mēnesi. Un pēc katras ballītes ir jaunas atziņas ar kurām gribas padalīties tālāk. Šoreiz nebūs kādas konkrētas ballītes apraksts, bet tikai kopīgās atziņas pēc 16 gadu pieredzes mūsu bērnu un viņu draugu ballītēs.

  • Visas ballītes līdz bērna trīs gadu vecumam vispār nav domātas bērniem. Tās ir vecākiem, jo bērns par šo ballīti neko neatcerēsies jau nākamajā dienā, tomēr, manuprāt, tā vienalga ir jāsvin. Un, lai arī bērnam savu atmiņu par šo pasākumu nebūs - viņam tomēr vēlāk ir svarīgi redzēt fotogrāfiju, kurā viņam tuvie cilvēki šo dienu godina!

  • No trīs gadiem līdz pat pirmajai, otrajai klasei bērniem tīri labi patīk visi tie balagāni ar supervaroņiem, picu un kēksu cepšanu un tamlīdzīgi, bet te vienmēr ir divas alternatīvas - noskaitīt naudiņu un sarīkot ballīti uz divām stundām kādā no ballīšu rīkotāju vietām un aicināt kaut visu bērnudārza grupiņu, jo jubilārs būs ļoti priecīgs gan par daudz viesiem, gan daudz dāvanām. Otra alternatīva - rīkot picu cepšanu vai tematisku ballīti, piemēram, ar ierašanos dzīvnieku tērpos vai pidžamās mājās. Tas vienmēr būs lētāk, taču pašiem vajadzēs mazliet ieguldīties, lai saorganizētu vismaz 2-3 kopīgas aktivitātes, pārējo laiku gan - ļaujiet bērniem skriet, kliegt un jautroties pašiem. 

  • Sākumskolas vecumā rullē triki un eksperimenti, arī dažādas ballīšu spēles, un TV noskatīto šovu pielāgošana mājas apstākļos. Atkal - var rīkot 2-3 stundu pasākumu ārpus mājām, bet var rīkot mājas pasākumu un aicināt, lai katrs no visiem sagatavo savu eksperimentu vai triku. Bet atkal jau - pilnīgi pietiekami ar vienu vai divām strukturētām aktivitātēm, pārējā laikā jāļauj meņģēties pašiem - griezt pudeli, spēlēt patiesība vai risks un tamlīdzīgi. 

"Nesen lasīju kādas psiholoģes padomu, ka tas pat esot slikti, ja vecāki uzņemas bērnu ballīšu vadīšanu, jo tas laupot iniciatīvu un spēlēties prieku pašiem bērniem. Viņiem jau tāpat visa dzīve ir strukturēta pēc vecāku un skolotāju prasībām - vismaz ballītē ļaujiet viņiem padzīvot, kā paši vēlas!"

  • Ja vieta to atļauj, tad rīkojiet ballīti ar pārnakšņošanu. Bērni par to ir sajūsmā, turklāt es to uztveru arī kā labu iespēju iepazīties ar mūsu bērnu draugiem, uzzināt, kādas ir viņu savstarpējās attiecības un arī mūsu bērni to ļoti novērtē. Ausu aizbāžņi, protams, dažkārt noder!:-)
  • Bet ne mazāk foršas ballītes sanāk ārpus mājas un ārpus bērnu ballīšu iestādēm - mums ir draugi, kas vienam no bērniem dzimšanas dienā katru gadu rīko veloparādi Biķernieku trasē. Ziemas jubileja tiek atzīmēta ar distanču slēpošanu uz karstu zupu Uzvaras parkā. Meitas Zīles dzimšanas diena katru gadu tiek svinēta pie viena no Latvijas dižozoliem, bet viņu pašu jubilejā vienmēr ir kāds brīnišķīgs pārgājiens kādā no Latvijas dabas parkiem vai takām.
  • Par ēdieniem un dzērieniem nav vērts iespringt, jo itin bieži bērni ir tā aizrāvušies, ka ēdiens tā arī paliek neapēsts. Turklāt bērni mēdz būt visai izvēlīgi - viens neēd sieru, otrs - gaļu, trešais dārzeņus. Pārbaudītas vērtības, kas strādā gandrīz vienmēr - cepeškrāsnī ceptas siermaizītes, vistu spārniņi, pusspārniņi un stilbiņi, kotletītes. Protams, ka vienmēr rullē čipsi un kola, bet bērni ļoti labprāt dzer arī tīru ūdeni, sīrupūdeni, sulas un citronūdeni. Labs našķis ir kukurūzas nūjiņas. Gabaliņos sagriezti augļi. Vēl esam atklājuši, ka bērniem ballītē ļoti patīk cepti pelmeņi. Un, protams, picas, īpaši, ja ļauj viņiem pašiem piedalīties cepšanā. Un vēl viena lieta, kas rullē, ir kēksiņi! Kūka gan visai bieži paliek pusapēsta...

  • Kas vēl. Mudinu bērnus aicināt tikai tos draugus, kurus viņi nudien vēlas redzēt, nevis aiz pieklājības - tas, ir, visus, kas aicinājuši arī ciemos pie sevis. Cenšos mācīt, ka jubilāram dzimšanas dienas ballītē ir divi pienākumi - parūpēties par saviem viesiem un būt priecīgam!

1 Super!