Šī ir viena no aplūkotajām tēmām krāšņajā oktobra numurā MANS MAZAIS. Un tas ir arī visai biežs temats manās pārdomās par bērnu audzināšanu... Būtiskākie secinājumi? Joprojām mainīgi. Bet ir gadu gaitā veikti novērojumi...

  • Piekrītu, rakstā minētajai tēzei, ka līdz skolas vecumam bērna galvenais darbs ir spēlēties, tomēr ļoti svarīgi mācīt nolikt vietā to, kas paņemts. Ar lielākajiem bērniem man tas nav izdevies un es vienmēr esmu brīnījusies, kā bērnudārza audzinātājas un auklītes spēj savākt telpu, kurā spēlējas ap 20 bērnu! Bet tur parasti tiek ievērots viens ļoti svarīgs princips: ja gribi paņemt jaunu rotaļlietu, iepriekšējā jānoliek vietā.
  • Lai kādu pacietību tas prasītu, jāļauj bērnam iesaistīties. Ja viņš grib maisīt mīklu, jāsakož zobi un jāļauj. Par sakostiem zobiem es saku tāpēc, ka bieži vien pēc šādas palīdzēšanas ir jāveic ārkārtas uzkopšana. Un vienmēr tas nav viegli, īpaši, ja gribas padarīt kaut ko ātrāk. Īstermiņā ātrāk nesanāks, bet ilgtermiņā atmaksāsies. Paies daži gadi un bērns jūs sagaidīs virtuvē ar pašceptām pankūkām brokastīs. Starp citu arī no plīts un asiem priekšmetiem nevajag baidīties. Es biju diezgan pārsteigta, ka bērns jau divu, trīs gadu vecumā var ļoti labi griezt salātus. Es tiešām biju šokā, redzot, cik prasmīgi mūsu vidējās meitas to dara, jo man omīte ļāva tikai mizot kartupeļus ar plastmasas kartupeļu nazīti līdz gadiem 10... 
  • Kaut kur esmu lasījusi, ka tad, ja bērns vismaz vienu reizi līdz 9 gadu vecumam iemācās izdarīt kādu darbiņu kārtīgi, viņš to mācēs visu atlikušo mūžu. Tāpēc, manuprāt, jāiepazīstina ar visiem mājas darbiņiem atbilstoši bērna vecumam. Lielais dēls mūsu mājā šovasar bija sarīkojis ballīti bez saskaņošanas ar mums, kas, protams, nav īsti OK, bet labā ziņa bija tāda, ka viņš gan pirms, gan pēc ballītes bija visu māju sakopis teju perfekti, lai gan ikdienā nav pats kārtīgākais cilvēks pasaulē un mājas uzkopšana viņam nepatīk. Bet es novērtēju to, ka viņš vismaz ir iemācīts to izdarīt. Tāpat kā vienu reizi, kad biju aizmirsusi iešūt viņam iztrūkušo pogu, viņš to izdarīja pats, arī kreklu prot izgludināt. Es lepojos, ka viņš to prot. Un te nu likumsakarība ir tieša. To, ko esmu likusi izdarīt pašam vai kopā ar mani, viņš prot. Ko ne, to arī neprot. Man nešķiet OK, ja pieaudzis vīrietis to neprot, jo iepriekš viņam to nekad nav nācies darīt. Mamma vai vecmāmiņa darījusi viņa vietā... Bet, ko nu par vīriešiem, es pati, aizejot lielajā dzīvē, nemācēju neko gatavot, jo omīte aiz lielas mīlestības to vienmēr darīja manā vietā un man tikvien kā kartupeļus ar kartupeļu nazīti ļāva nomizot.. Un es tikai mazliet pārspīlēju..
  • Protams, ka situācija atšķiras, ja ģimenē ir viens vai vairāki bērni. Pilsēta vai lauki. Dzīvoklis vai māja. Savākšana aiz viena bērna notiek nemanot. Daudzbērnu ģimenē sava šķīvīša novākšana pēc vakariņām ir izdzīvošanas jautājums. Bet es ticu, ka daudzbērnu ģimenes bērni šai ziņā būs ieguvēji. Te atkal nāk prātā viena no kāda MM eksperta teiktajām gudrībām, ka vecāku uzdevums ir sagatavot bērnu dzīvei bez vecākiem. 
  • Es jau rakstīju, ka vasarā biju sasaistījusi mājas darbiņu dežūras ar kabatas naudiņu un šai ziņā gan ir secinājums, ka tas tomēr nav OK, jo agrāk vai vēlāk, kad lūdzu kaut ko izdarīt, atskan jautājums - Un cik tu man par to maksāsi? Labāka motivācija tomēr ir kāda balva. Turklāt balvai nav jābūt materiālai vērtībai burtiskā nozīmē. Piemēram, esmu jau aprakstījusi kartīšu sistēmu, kur savācot noteiktu skaitu parakstu, var tikt uz stundu pie planšetes. Strādā ideāli! Tāpat mājas sakārtošanas ballīte, kurai noslēgumā ir saldējums vai kāds cits bērniem tīkams našķis. Šobrīd mums jau pāris nedēļas labi strādājis noteikums sestdienas rītā sakārtot istabas un izpildīt visus mājas darbus, lai pēc tam visi kopā kaut kur varam doties. 

Tāds ir mans sakāmais.:-) Ko par šo tematu saka ģimenes psihoterapeite Gunta Jakovela un divas mammas, kurām ir pretēji viedokļi, lasi jaunajā MANS MAZAIS

0 Super!