Nesen pati žēlojos, ka īsti nezinu, kā iemācīt bērniem veikt savus pienākumus ar prieku. Un tieši nesen izlasīju vienā no gudrajām grāmatām par bērnu audzināšanu, ka var taču rīkot nelielu mājas sakopšanas ballīti. Ballīte! Uzreiz taču izklausās daudz labāk, vai ne?

Te vietā ir piebilde, ka maniem bērniem pirmā reakcija uz aicinājumu sakārtot māju ir: Mums brauks ciemiņi?!:-) 

Bet atgriežoties pie pašas kārtošanas - jā, uzstādījums par ballīti strādā! Tikai tiešām svarīgi parūpēties, lai tā ir kā ballīte, piemēram, fonā skan bērnu iecienītākā radio stacija, pēc sakārtošanas visiem ir saldējums vai kāds cits našķis, limonāde... Lai nav tā, ka bērnam ar aizvainojumu jāsaka: tu tikai to sauc par ballīti, bet tā ir parasta mājas kārtošana.

Lūk, bet tagad, sākoties skolēnu brīvlaikam, mani gaida nākamais izaicinājums, kā uzturēt daudzmaz ciešamu kārtību katru dienu... Jo, kur mani bērni dodas, aiz viņiem paliek neliela mantu čupiņa kā graudiņi Ansītim un Grietiņai. Ne es varu, ne arī gribu viņiem pakaļ skraidīt visu laiku atgādinot, ka jāsavāc, jāsavāc...
Šobrīd man ir doma organizēt dežūras - āra dežurants, kurš pārbauda, lai uz nakti visas mantas pagalmā tiek savāktas. Virtuves dežurants un rotaļistabas dežurants. Līdz šim tā neesmu darījusi, bet nu domāju - varbūt viņiem katru nedēļu dot arī nelielu kabatas naudiņu, ja dežūra pildīta godam. Bet, vai tā nebūs maksāšana par ikdienas pienākumu pildīšanu? Ko un kā darāt jūs?

2 Super!