Kad pēc dzemdībām pāris draudzenes vaicāja, kādas bija dzemdības, un es teicu – skaistas – ar svecēm, lavandas smaržu un brīnišķīgu Ziemassvētku mūziku džezīgās noskaņās, viena no viņām teica: Tikai šito nevajag! - Es zinu, kas ir dzemdības! Man arī bija līdzi sava mūzika un lampa, bet, kad kontrakcijas ritēja pilnā sparā, tad par to visu vari aizmirst! Kāda vēl tur lavandas smarža?

Mūsu jaunākā meitiņa Dārta piedzima aizvadītā gada decembrī. Man šīs bija ceturtās dzemdības. Visas iepriekšējās dzemdības man ritējušas raiti un salīdzinoši viegli. Protams, ka apzīmējums „viegli” ir ļoti relatīvs.... Tomēr arī es vienmēr esmu izvēlējusies koncentrēties, nevis uz lielajām sāpēm, bet uz visu pozitīvo. Pēdējo divu gadu laikā esmu veidojusi vairākus rakstus žurnālam MANS MAZAIS par dzemdībām, kuru devīze bijusi: Sāpes dzemdībās ir neizbēgamas, bet ciešanas – pēc izvēles. Tāpēc gaidot Dārtu, jau grūtniecības laikā teicu vīram, ka šoreiz gribu dzemdības izbaudīt. Ko tur liegties – esmu rakstījusi arī par orgasmiskām dzemdībām un man šķita, varbūt šoreiz ar visu manu pieredzi un pareizo attieksmi izdosies pietuvoties tam, ko sauc par dzemdībām bez sāpēm. Vīrs skatījās uz mani lielām acīm un teica, ka godīgi sakot īsti nesaprot, kā es to domāju – izbaudīt dzemdības. Viņš ir piedalījies abās iepriekšējās dzemdībās un par dzemdību sāpēm viņam ir priekšstats, ka tas varētu būt kas līdzīgs gadījumam, kad viņa iekaisušo zobu nācās raut ārā bez anestēzijas, jo iekaisuma dēļ zāles gluži vienkārši neiedarbojās, savukārt zobārste bija trausla sieviete, kurai zoba izraušana bija fiziski grūts pārbaudījums. Viņš nesaprata, kā kaut ko tādu varētu izbaudīt! Bet piekritīsiet, izrauts zobs kā saņemtā balva par ciešanām tomēr nav salīdzināma ar bērnu – deviņus mēnešus lolotu, mīlētu un ļoti gaidītu!

Tā nu es pēdējos grūtniecības mēnešus, īpaši jau esot dekrēta atvaļinājumā, ļoti gatavojos – dzemdību izbaudīšanai. Apmeklēju grūtnieču nodarbības (jogu, deju un kustību terapiju, mākslas terapiju – par visām varu teikt atzinīgus vārdus), lasīju pozitīvus dzemdību pieredžu stāstus, žurnālus, grāmatas, skatījos youtube video par orgasmiskām dzemdībām – visādos veidos centos noskaņot sevi un vīru tam, lai būtu skaisti.

Mans dzemdību plāns, ko uzrakstīju uz lapiņas izskatījās šādi:

  • Sākoties kontrakcijām, uzvilkt skaisto zilo dzemdību kleitu un vīra dāvātās dzintara krelles un auskarus, ja nu gadījumā tobrīd tās nav man ap kaklu vai roku (jo dzintars ir dabisks pretsāpju līdzeklis. Tieši tāpēc dzintara krellītes liek ap kaklu arī zīdaiņiem, lai mazinātu zobu šķilšanās sāpes);
  • Iedegt sveces. Man bija sarūpētas gan dabiskās sojas vaska sveces, gan arī vīraki, gadījumā, ja gribēsies spēcīgāku smaržu;
  • Uzpilināt uz mutautiņa lavandas ekstraktu un elpot kontrakciju laikā (novērš uzmanību no dzemdību sāpēm);
  • Uzlikt jau iepriekš sagatavoto mūziku un savā nodabā padejot, īpašu uzmanību pievēršot gurnu apļošanai (tas palīdz bērniņam slīdēt uz leju);
  • Pieglausties vīram, samīļot viņu un lūgt, lai viņš samīļo mani;
  • Koncentrēties uz savu elpu (kā aprakstīts šī mēneša rakstā par ekstātiskām dzemdībām);
  •  Nevis sasprindzināties un pretoties dzemdību sāpēm, bet atslābt un ļauties tām;
  • Apzināties, ka tas kas tagad notiek ir skaisti un dievišķi.

 

 

 

 

 

 

 

Un ziniet –  bija skaisti! Jā, man sāpēja. Ļoti stipri! Bet tas bija izturami. Orgasma nebija!:-) Vairākkārt man nāca prātā domas, ka šī nudien ir pēdējā reize, kad uz kaut ko tādu esmu parakstījusies.. Lai arī esmu dabisku dzemdību atbalstītāja, kontrakciju augstākajā punktā man bija arī sev jāvaicā – kāpēc es vispār neesmu izskatījusi iespēju izmantot epidurālo analgēziju? Tieši pirms izstumšanas man uznāca lielas bailes un šaubas par saviem spēkiem, jo jutu, ka meitiņa ir liela.... 
BET! Bija arī sveces, skaista mūzika, romantika ar vīru un smaržoja lavandas. Atceros, ka starp kontrakcijām atvēru logu, lai ieelpotu svaigu gaisu, palūkojos ārā un domāju: cik skaists un rāms vakars...

Ar lielu interesi lasīju janvāra žurnālā MANS MAZAIS aprakstītās dzemdību pieredzes (ieskaitot interviju tās ir veselas piecas + vēl materiāls par ekstātiskām dzemdībām). Un, lai arī katra no pieredzēm ir atšķirīga, pozitīvākais, ka katra no sievietēm, to visu atceroties, koncentrējas uz labo un skaisto. Atkārtošu vēlreiz: sāpes dzemdībās ir neizbēgamas, bet ciešanas – tā ir mūsu izvēle. 

3 Super!